bur̃zma [Roop, AP.,
bur̂zma Mar., Bächhof,
bur̂zma 2 Ruj., Salisb., Selg., Wandsen, Grünwald],
das Gedränge, Gewühl, der Tumult (= burza): ļaužu burzma. es biju izgājis nuo pilsētas turokšņa un burzmas Vēr. II, 1070.
dzīve vienā nemierā un burzmā A. XI, 268.
Avots: ME I,
356