Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pinkstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pinkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

izpinkstēties

izpiñkstêtiês, izpiñkšķêtiês, izpiñkšêtiês, längere Zeit weinen, flennen: lai pinkš! izpinkšēsies un dzīvuos tâ·pat MWM. VII, 887.

Avots: ME I, 780

nošpinkstēt

‡ nuošpiñkstêt "iznīkt": saimnieks drīz vien nuošpinkstēs Dond. und Sassm. n. RKr. XVII, 57.

Avots: EH II, 98

papinkstēt

‡ papinkstêt Dond., = papiñkšķêt.

Avots: EH XIII, 162

pinkstēt

piñkstêt,

2): auch (= pinkšķêt) PlKur.

Avots: EH XIII, 234

pinkstēt

piñkstêt, -u, -ẽju,

1) pfeifen (wie Mäuse)
U.;

2) zaghaft, leise verlauten lassen; (kläglich, hin und wieder leise) weinen
Dond., Wandsen, Drosth., Kreuzb.: ne˙viens vairs nepinkstēja ne vārda A. v. J. 1896, S. 299. nepinksti, stāvi kiusu! Dond. Vgl. piñka II.

Avots: ME III, 220

špinkstēt

špiñkstêt (auch mit -gst- gesehr.) Dond., Sassm., -u, -ẽju,

1) summen:
bites špinkst dārzā Dond. u. Sasssm. n. RKr. XVII, 57;

2) schlecht, zischend brennen:
uguns tik špinkst vien, ne˙maz negrib degt Dond. slapja malka nede̦g, špinkst vien Dond. u. Sassm. n. RKr. XVII, 57;

3) kläglich weinen:
kuo tu te špinksti? vai nestāsies? Dond. Vgl. spiñgstêt.

Avots: ME IV, 101

Šķirkļa skaidrojumā (2)

pinkšķēt

piñkšķêt Sauken n. Etn. I, 153, Schujen, Sassm., -u Wain., -ẽju Dond.; -ẽju, pin̂kšēt Serbigal, pin̂kšķēt Kl., piñkšēt, -u, -ẽju U., Salis, Ruj., Ronneb., Dunika, Mag. XIII, 2, 53, = pinkstēt, (Dunika) laut weinen: turi muti un nepinkšķē vairs! Dond. esi prātīga un pabeidz pinkšķēt! A. XVI, 362, Grünw. dvēselīte... pinkšķēdama vien gar sienām dauzās LP. VII, 196. lai pinkš! izpinkšēsies un dzīvuos tāpat MWM. VII, 887. dzirdēja paipalu pinkšam Janš. 21. ja uguns pinkšuot, tad kāds mirstuot Etn. II, 111.

Avots: ME III, 220