pinkstēt
piñkstêt, -u, -ẽju,
1) pfeifen (wie Mäuse)
U.;
2) zaghaft, leise verlauten lassen; (kläglich, hin und wieder leise) weinen
Dond., Wandsen, Drosth., Kreuzb.: ne˙viens vairs nepinkstēja ne vārda A. v. J. 1896, S. 299. nepinksti, stāvi kiusu! Dond. Vgl. piñka II.
Avots: ME III, 220
1) pfeifen (wie Mäuse)
U.;
2) zaghaft, leise verlauten lassen; (kläglich, hin und wieder leise) weinen
Dond., Wandsen, Drosth., Kreuzb.: ne˙viens vairs nepinkstēja ne vārda A. v. J. 1896, S. 299. nepinksti, stāvi kiusu! Dond. Vgl. piñka II.
Avots: ME III, 220