pipele
pipele, das männliche Glied. Der Pl. pipeles "Fiesel" L., "Fieselkraut; wohl phallus impudicus" Mag. IV, 2, 70. Nebst li. pìpelis "pēnis" (bei Būga Aist. Stud. 156) zu *peipulīte.
Avots: ME III, 221
Avots: ME III, 221
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pipele' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pipele' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
lukns
lukns [li. lùknas "расходящiйся в стороны"],
1) biegsam, schmiegsam, geschmeidig, gelenkig:
lukns kâ čigāna zirgs Kand. [lukns kâ čigāna pipele Kand.] bē̦rzi biezumuos, lukni augdami, mē̦dz tâ nuoliekties LP. V, 123. [lukna (Var.: luoka) priede;...luknu līgaviņu BW. 22762 var.] viņš tik lukns, ka brīnums Kand.;
[2) saftig, kräftig Kurl. n. U. - Zu li. luknė "gelbe Seerose",
čech. lekno "Seerose", le. ļukt u. a., s. Būga (Изв. XVII, 1, 34 f. und PФB. LXXII, 187 f.]
Avots: ME II, 510
1) biegsam, schmiegsam, geschmeidig, gelenkig:
lukns kâ čigāna zirgs Kand. [lukns kâ čigāna pipele Kand.] bē̦rzi biezumuos, lukni augdami, mē̦dz tâ nuoliekties LP. V, 123. [lukna (Var.: luoka) priede;...luknu līgaviņu BW. 22762 var.] viņš tik lukns, ka brīnums Kand.;
[2) saftig, kräftig Kurl. n. U. - Zu li. luknė "gelbe Seerose",
čech. lekno "Seerose", le. ļukt u. a., s. Būga (Изв. XVII, 1, 34 f. und PФB. LXXII, 187 f.]
Avots: ME II, 510
peipulīte
*peipulīte od. *peipulītis, das männliche Glied: appuškuoju peipulīti BW. 34642 var. Nebst pipele dass. wohl zu peipt.
Avots: ME III, 192
Avots: ME III, 192
piepildīt
piepil˜dît,
1) anfüllen:
... kâ piepildi (dievs) dziļas upes, kâ dziļuos ezeriņus BW. 32848. tā (pipele) tuo pīzdu piepildīja 34862 var.;
2) ersättigen, zufriedenstellen:
tas nuošāva simtiem zaķu, nevar kunga piepildīt BW. 30481, 1. cilvē̦ks, kas ne˙kad nav piepildāms, atruod bez laika galu Dicm. pas. v. I, 58; nepiepildāms, unersättlich;
3) erfüllen, vollbringen.
Refl. -tiês,
1) sich anfüllen:
katrai lietai mē̦rs piepildās līdz malai LP. I, 162;
2) sich vollsaufen
U.;
3) sich erfüllen, in Erfüllung gehen:
siržu vēlēšanās piepildīsies Kaudz. M. vai pa˙visam reiz piepildīsies viņa jaukais sapnis? A. XX. 504.
Avots: ME III, 279
1) anfüllen:
... kâ piepildi (dievs) dziļas upes, kâ dziļuos ezeriņus BW. 32848. tā (pipele) tuo pīzdu piepildīja 34862 var.;
2) ersättigen, zufriedenstellen:
tas nuošāva simtiem zaķu, nevar kunga piepildīt BW. 30481, 1. cilvē̦ks, kas ne˙kad nav piepildāms, atruod bez laika galu Dicm. pas. v. I, 58; nepiepildāms, unersättlich;
3) erfüllen, vollbringen.
Refl. -tiês,
1) sich anfüllen:
katrai lietai mē̦rs piepildās līdz malai LP. I, 162;
2) sich vollsaufen
U.;
3) sich erfüllen, in Erfüllung gehen:
siržu vēlēšanās piepildīsies Kaudz. M. vai pa˙visam reiz piepildīsies viņa jaukais sapnis? A. XX. 504.
Avots: ME III, 279
pipelbrencis
purga
purga,
1) pur̃ga Kand., Jürg., ein fadenlanger Stock mit einem Klotze am Ende, um damit vor dem Herausziehen Fische ins Netz zu treiben
U., Mag. XIII, 2, 59, Etn. II, 108, Salis, Segewold, Jakobshof;
2) Schreckstock beim Krebsen
U.;
3) die Spritze, Brause an der Giesskanne
U.;
4) eine Troddel
Allunan n. U.;
5) "?": purga (Var.: puodziņa) galiņā (pipelei) BW. 34656;
6) pur̃ga Drosth., pur̂ga 2 Bauske, ein widerhaariger Mensch
U.; Schimpfwort Mar.: puika, puika, purga, purga, tavi zirgi rugājā BW. 10569, 11 var. Aus estn. põrk (gen. põrga) "Störstange", s. Thomsen Beröringer 274.
Avots: ME III, 417
1) pur̃ga Kand., Jürg., ein fadenlanger Stock mit einem Klotze am Ende, um damit vor dem Herausziehen Fische ins Netz zu treiben
U., Mag. XIII, 2, 59, Etn. II, 108, Salis, Segewold, Jakobshof;
2) Schreckstock beim Krebsen
U.;
3) die Spritze, Brause an der Giesskanne
U.;
4) eine Troddel
Allunan n. U.;
5) "?": purga (Var.: puodziņa) galiņā (pipelei) BW. 34656;
6) pur̃ga Drosth., pur̂ga 2 Bauske, ein widerhaariger Mensch
U.; Schimpfwort Mar.: puika, puika, purga, purga, tavi zirgi rugājā BW. 10569, 11 var. Aus estn. põrk (gen. põrga) "Störstange", s. Thomsen Beröringer 274.
Avots: ME III, 417