lukns [li. lùknas "расходящiйся в стороны"],

1) biegsam, schmiegsam, geschmeidig, gelenkig:
lukns kâ čigāna zirgs Kand. [lukns kâ čigāna pipele Kand.] bē̦rzi biezumuos, lukni augdami, mē̦dz tâ nuoliekties LP. V, 123. [lukna (Var.: luoka) priede;...luknu līgaviņu BW. 22762 var.] viņš tik lukns, ka brīnums Kand.;

[2) saftig, kräftig Kurl. n. U. - Zu li. luknė "gelbe Seerose",
čech. lekno "Seerose", le. ļukt u. a., s. Būga (Изв. XVII, 1, 34 f. und PФB. LXXII, 187 f.]

Avots: ME II, 510

lukns,

1): auch Selg.; gewandt, behend
Dobl. n. BielU., Dunika, Frauenb., Iw.: kad zirgs sabaidās, tad ausis tam ir luknas Iw. luknajam Jurelim Janš. Līgava I, 288;

2): me̦lnā zemē tie stādi lukni aug Siuxt.

Avots: EH I, 760