Paplašinātā meklēšana

piŗa, die Badstubenheizerin Badefrau, Masseuse Durben, N.-Bartau; zu pḕrt.

Avots: ME III, 228

‡ pirags Salis, = pìrãgs.

Avots: EH XIII, 236

‡ piraklis "vieta smiltīs, kur vista peŗas" N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617.

Avots: EH XIII, 236

piras: aitu p. Seyershof.

Avots: EH XIII, 236

piras, die Exkremente von Schafen und Hasen Salisb.; vgl. pires.

Avots: ME III, 222

I spiras,

1): (auch im Sing.) AP., Dunika, Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.;

3): Haferhülsen
Seyershof.

Avots: EH II, 551

I spiras (li. spìros "Schafmistkügelchen"),

1) Exkremente der Schafe
(U., Mag. XIII, 2, 62, Karls., Selb., Wessen), Ziegen (U.), Hasen (U., Karls.): aitiņa spiras me̦t (Var.: kaisa) BW. 25418 var.;

2) grosse graue Erbsen, Spiren
St., U.;

3) Rispen der Pflanzen
U.; Hülsen der Haferkörner Harder n. U., Salis; apiņu spiras, Hopfenhäupter Ü. Wenigstens in den Bedd. 1-2 zu nisl. sparđ "Schafmist", sperđill "Ziegenmist", gr. σπορϑύγγια· τά διαχωήματα τῶν αἰγῶν, ά' τινες σπυράδας χαλοῦσις Hes., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672, Fick Wrtb. III ⁴ , 510.

Avots: ME III, 998

II spiras (?), Spieren der Schiffsmasten U. Nebst. estn. pīre dass. aus dem Germanischen.

Avots: ME III, 998

‡ špirats Kaltenbr., Spiritus.

Avots: EH II, 655

‡ àizspirât, mit spiras I 1 unsauber machen Rutzau: avis aizspirājušas duris (duru priekšu).

Avots: EH I, 50

‡ apspirât Dunika, Rutzau, mit spiras I 1 (dieselben aussondernd) bestreuen: avis apspirājušas ceļu.

Avots: EH I, 116

cibuks [aus poln. cybuch], auch čibuks, [das Pfeifenrohr Wid.]; cibuku kuoks, weidenblättrige Spierstaude (spiraea salicifolia L.) RKr.II, 78.

Avots: ME I, 379

gre̦dze̦ns, gre̦dzē̦ns RKr. XVI, 136, [Tr. nar. p. №№ 40, 345, 663, 793], gre̦dzans Lind. n. Mag. XIII, 2, 47. gradze̦ns Grobin, Erlaa n. BW. 10082, 1, 4, gredzins Dubena, BW. 13119 ; 13234, [infl. gradzyns Zb. XVI, 112], Demin. gredzeniņš, gredzentiņš, gradze̦niņš BW. 6262, gredzintiņš BW. 6283, gradzeniņš, gradzentiņš, gradzintiņš, gredzēniņš Rkr. XVI, 77, Duhren,

1) der Ring ;
actains gre̦dze̦ns, ein Ring mit einem eingefassten Stein ; griezti od. ze̦lta grtezti gre̦dze̦ni, gedrehte, gewundene Ringe im VL., womit wohl die in den Gräbern nicht selten vorkommenden Bronzespiralen bezeichnet werden : suola man tautu dē̦ls ze̦lta grieztu gredzeniņu ; nē̦sā pats griezdamies. trūkst virvīte, netrūkst gre̦dze̦ns BW. 32299. laulājams, auch laulāts gre̦dze̦ns Ltd. 929, der Trauring. gre̦dze̦nu uzmaukt od. uzspraust, den Ring anstecken. tai es duošu savu ruoku, savu ze̦lta gredzentiņu BW. 13294. gre̦dze̦nu nuomaukt,

a) den Ring abstreifen,

b) fig., die jungfräuliche Ehre rauben :
vai nuo tam tev gre̦dze̦ns nuokritīs? wirst du dadurch deine Ehre verlieren ;

2) etwas Ringförmiges, ein Kreis :
vietvietām raibuojās saules staru gre̦dze̦ni Niedra. spilvu gre̦dze̦ns LP. VI, 868. gre̦dze̦nā grìezt, saliekt, ringeln ; gre̦dze̦nā grìezties, sich ringeln : gailis (cūka) asti grìeza gre̦dze̦nā BW. piel. 499. grieza bizes gre̦dze̦nā, machte Locken 5537. zirņi aug gre̦dze̦nuom griezdamies Jan. ;

3) das entweder aus Weidenruten od. aus Eisen od. aus einem Strick bestehende Band, das [Zaunpfähle
n. St.], Pflugschar und Femen zusammenhält Gold., Gramsden, Naud., [Alt-Ottenhof], auch spandas genannt : lemesnīcu uztur gre̦dze̦ns Etn. II, 158 ;

4) gredzeniņš, ein Spiel
BW. V, 211. [Etwa zu an. kraki "Art Anker ; Stange mit einem Haken am oberen Ende"?]

Kļūdu labojums:
13119 = 13113
jāizmet (zu streichen), machte Locken

Avots: ME I, 646

I griẽzenis,

1) Wirbel
Ruj.: cilvē̦kam jābaidās, ka dabas spē̦ki neierauj samaitātā griezenī Aps. V, 27; [

2) eine Stelle, wo Pferde, in die Runde gehend, Lehm treten
Ruj.;

3) grìezenis ² Lis., ein Spiralring].

Kļūdu labojums:
samaitātā = samaitātājā

Avots: ME I, 660

[II griezeniski aizsviest " so wegschleudern, dass der geschleuderte Gegenstand horizontal mehrfach um sich herumdreht"; apstrādāt griezeniski " spiralförmig" Weinsch. grìezeniski ² Laud. "apkārt griezdamies".]

Avots: ME I, 660, 661

‡ grùnde ² , ein ziemlich breiter eiserner Ring, der zwecks grösserer Hallbarkeit auf den Stiel eines Pfriems, eines Dolchmessers, eines Meissels u, drgl. aufgetrieben wird; "gre̦dze̦nveidīgs dzelzs riņķis apaļām malām", ein Spiralring (?) Auleja; grundes taidas iesarkanas. taî kaî saritinātas. - i[r] viens gals re̦dzas, i[r] uotrs. grundes ne̦sava, kab ruokas netirptu. Wohl aus dem Ostli. (wo an> un); vgl. schriftli. grandis "Ring".

Avots: EH I, 411

[ìespirinât, die spiras aus dem Leib aussondern hineinfallen machen: aita iespirinājusi slauktuvē Nigr.]

Avots: ME II, 70

[izspirinât,

1) ausschütteln
Ruj.;

2) spiras aus dem Leib aussondern:
aita izspirināja spiras Bauske. Refl. - tiês, Trik., PS., Bauske, = izspirināt 2.]

Avots: ME I, 802

II kaîpt ² (li. kaĩpti "хирѣть, чахнуть, издыхать"), lange warten, nīkt: man visu dienu bij jākaipst laukā, tāpēc e̦smu sasalis Dond. saimnieks dzīvuo pa kruogu, saimniece ar zirgiem kaipst laukā Dond. iznāca liela kaipšana Dond. - Zu li. keĩpti "exspirare".

Avots: ME II, 134

kā`rkls: šķe̦tras kārkla neplēsiet! BW. 29168. caur smalkiem kārkliņiem 30520. purva kārkliņam 34039, 20 var.; blusu kārkliņš, androrneda polifolia Oknist; myrica gale Ar.; eine kleine, vueidenähnliche Moorpflanze Sonnaxt; jūŗas kārkliņš AP., eine Art Strauchweide in Sümpfen (mit feinen; silberweissen Blüttchen); puķu kārkliņš, spiraea salicifolia Oknist; vēja kārkls Seyershof, ein gewisser Strauch (in Wiesen und feuchten Wäldern).

Avots: EH I, 603

II krecele: der Korkenzieher - auch Dunika: nazis ar kreceli; die Windungen eines Bohrers Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; suvē̦nam aste krecelē (spiralartig) Dunika.

Avots: EH I, 647

‡ nùospirât, mit Hasen- od. Schafsmist (spiras) bestreuen Ar.: aves nuospirājušas taku Dunika. ņe̦mdama citu aitu, labi izpurini nuospirātuo paklāju! Janš. Bandavā II, 406.

Avots: EH II, 89

I pipars: vēl sīvāks pipariņš BW. V, S. 622, № 200611. aitu pipari Seyershof, = spiras I 1; "ņiprs zē̦ns" Dunika: tāds p. visu kuo var padarīt.

Avots: EH XIII, 235

pirêtiês (aksl. pьrěti sę "contendere"), -uos, -ējuos Golg., Warkl., sich zanken, streiten, keifen Oppek. n. Mag. XIII, 23, Korwenhof, N.-Schwanb., Mar., Lubn. n. Etn. II, 97, Aahof, Kortenhof: vīra māte ar ve̦de̦kiu piras (ostle. piris Zaļmuiža, Stomersee). ve̦ctē̦vs piras (es donnert) Mar. In Stomersee auch das Aktivum pirēt "rāt, bārt". Zu slav. sъporъ "Streit", russ. перéть "drücken, pressen" u. a. bei Miklosich Etym. Wrtb. 239 und (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 42) zu le. pḕrt.

Avots: ME III, 222

‡ saspirât "spiras nuobārstīt": aves saspirājušas uz piegrīdes Dunika.

Avots: EH XVI, 449

saspraûst, tr.,

1) freqn. saspraudît, zu(sammen)stecken; einstecken, vollstecken:
villaine, kuru sasprauž uz viena ple̦ca vairākām saktām BW. III, 1, 72. rūtis sasprauž ar skaliņiem Aps. III, 4. saspraužamais, eine Art Spiralnadel zum Zustecken der Umlegetücher Salisb.;

2) (ein)stemmen
(perfektiv): es gulēšu... sienā kājas sasprauduse BW. 9876, 3 var. ruokas saspraudusi sānuos B. Vēstn. - Refl. -tiês, = sasprūst 2, saspriesties 1: cilvē̦ki saspraudušies durīs Golg. ve̦lni saspraudušies Pas. IV, 89.

Avots: ME III, 742

skrabals (li. skràbals Bezzenberger Lit. Forsch. 171, = le. skrabals l, eine Kinderklapper; skrabalas "Kinderklapper" Geitler Lit. Stud. 109),

1) eine ausgehöhlte hölzerne Vorrichtung mit Glöckchen, die Kühen um den Hals gelegt wird, damit sie beim Weiden im Walde nicht zu weit abirren können
N.- u. Ob.-Bartau, Rutzau, "izduobts piramidveida kuoka daikts ar iekārtām kuoka mēlītēm, kuo pakar guovīm (mežā ganuoties) kaklā" Dunika, Gramsden;

2) ein geschwätziger Mensch
Dunika, Gramsden. Zu skrabêt I.

Avots: ME II, 884

skrūveniski, Adv., schrauben-, spiralartig: apgriezu viņu (= elksni) skrūveniski ar nazi, nuotinu . . . Latv.

Avots: ME III, 899

slūtāķis, slūtaģis,

1) slūtāķis U., slûtāģis ² Grünh., slūtaģis U., die Spiralfeder im Schlosse
U.; ein Riegel an der Tur, am Fenster Grünh.;

2) ein ausgelassener Mensch (besonders ein solcher von grossem Wuchs)
Katzd.; slūtaģis "ein Tagedieb" Bauske;

3) slūtaģis "slēpes zum Steineführen; ein schräges Gerüst zum Hinaufschieben schwerer Gegenstände".
In der Bed. 1 aus einem mnd. slūt-haken.

Avots: ME III, 943

spirât Fest., -ãju, spiruôt (li. spirúoti), intr., spiras I 1 auswerfen: aitas, zaķi spiruo.

Avots: ME III, 998

spire, = pira">spira I 3, die Rispe Mag. IV, 2, 12, Karls. ; Plur. spires "= piras">spiras" U.

Avots: ME III, 999

špiri Jerkul n. Etn. II, 33, = piras%20I">spiras I 3.

Avots: ME IV, 101

II spirinât, mit spiras I 1 bedecken U., Stockm. n. Etn. I, 58.

Avots: ME III, 1000

uzspirinât, Exkremente (spiras) fallen lassen auf (von Schafen!): aita uzspirinājusi (spiras) uz ceļa Schwanb.

Avots: ME IV, 381

vidgriezis Mag. IV, 2, 48, Plur. vidgrieži L. ("Schlangenkraut") U., RKr. II, 78, Behrshof, Odensee, (mit iê ² ) Schibbenhof, = vīgrieži, die Sumpf-Spierstaude (spiraea ulmaria L.). Etwa (auf vidus "Mitte" bezogen) umgebildet aus *vīdgriezis, und dies kontaminiert aus vīdr- (vgl. vīdriksne) und vīgriezis??

Avots: ME IV, 578

vidriekši, Wassermerk (sium latifolium) U.; nach Mag. IV, 2, 35 schwerlich richtig (hinsichtlich der Bed.) und wahrscheinlich der Name der spiraea ulmaria. Vgl. vidrikste.

Avots: ME IV, 579

vīdrieksne: spiraea ulmaria Ahs. (mit ĩ).

Avots: EH II, 792

vīdrieksne, vīdrēksne, vīdrīksne, vīdrikste U., vīderksne, Plur. vĩdriêksi ² Wain., vìdriêkši ² Linden, vìdrêkšņi ² Kaltenbrunn, vīdrikšņi Wid., Marienhausen, vīdrikšņas, vĩdriži Ladenhof n. FBR. XI, 72, Widdrisch, vĩdir̂kšņi ² Gramsden, vīdirkšņi U., gen. pl. demin. vīdreksnīšu BW. 32714, = vīgrieze U.; vīdriekši RKr. II, 78; Mežos un ārēs II, 39, Wassermerk (sium latifolium L.); vīdriekšņi, Mittwurz, Mägdekraut Für. I: šuogad pilnā pļava vīdriekšiem Linden. trakumam... labs līdzeklis ìr vīdrēkšņi Etn. IV, 106. vīdrēksnīšu (vīdreksnīšu 33011) krūmiņā BW. 32976, 2. nuorāvuos vīdrieksnīti (Var.: vīreksnīti, vīrekstiņu, vīrakstiņu) 21871 4 var. nuoķēruos vīdrīksne 21871, 3. kuŗa pirmā Jāņu zâle? bundurjānis, vīdrēksnītes ... 32393, 7. vīderksnīti, papardīti 32393, 1. lācis... auzas ēda vīdrikšņās (Var.: vidrikstēs) stāvē̦dams 2290, 2. Zu li. vendrýkštis "spiraea", s. Būga KSn. 1, 301. Da man daneben eln gleichbed. le. vīgrieze, li. vengrýkštis (bei Būga I. c. 300) hat, so dürfte das d in le. vīdrēk-, li. vendrīk- aus g (vor k ) dissimiliert sein.

Avots: ME IV, 635

vidzirksnes, die Sumpf-Spierstaude (spiraea ulmaria) RKr. II, 78, LKVv.

Avots: ME IV, 581

vĩgriêze C., Grobin, vīgrieze Nigr., vĩgriêzne AP., C., Jürg., (mit ì ² ) Heidenfeld, vīgriesis, vigriêznis Burtn., PS., Wolm., vìgriests ² Kalzenau, Selsau, vìgrêsts ² , -s Kl., KatrE., Plur. vĩgrieži Karls., Dond., Schnehpeln, (mit iê ² ) Ladenhof n. FBR. XI, 72, vīgrieži L., U., Mag. 1V, 2, 84; RKr. II, 78; Etn. 1, 28, Frauenb., vĩgriežņi A.-Ottenhof, N.-Salis, Trik., (mit ì ² ) Erlaa, Kalzenau, Sessw., (mit iê) Kl., vīgriežņi Nitau n. Etn. I, 84, vìgriêksts ² (acc. vìgriêksti ² ; i-Stamm?) Warkl., vīgriežņi, vīgrižņi, die Sumpf-Spierstaude (spiraea ulmaria L.); vĩgriêzne Ramkau, ulmaria pentapetala; vīgrieži Etn. II, 148, ledum palustre; vīgrieši Konv. ¹ 849, polygonum bistorta L.: Jāņa zâle, kuo plūc Jāņa vakarā: vīgrieznīte (Var.: vīgriezīte)... BW. 32402 var. audzināju... liepu vīgriezī (Var.: vīgriezē) 13921. ieķēruos vīgrieznī 21871, 1. kas čīkstēja vīgrižņuos? 32976, 2. purva niedre teica mani, vīgriestiņš (Var.: vijgriestiņš) nicināja 8707, 4 var. vīgriešņu... čumuruos A. XVII, 289. Nebst li. vingirýkštis "Metkrant", vengrýkštis oder vangarýkštė "spiraea" (bei Būga KSn. 1, 300) wohl zur Wurzel von vengre: ihre Früchtchen sind spiralfürmig gewunden, weshalb wohl auch der Name im Le. mundartlich nach griezt "drehen" umgebildet ist.

Avots: ME IV, 635

vigriezis (?), spiraea filipendula Mag. IV, 2, 48; vigrieši St. "Kalkuhnengras". Mit vīzu lesen? Oder aus vidgriezis?

Avots: ME IV, 582

vigristgaila (?),Bocksbart, Geissbart (spiraea uimaria) Fischer 241.

Avots: ME IV, 582

zalktenājs RKr. II, 11, spiraea ulmaria.

Avots: ME IV, 684