Paplašinātā meklēšana

piras: aitu p. Seyershof.

Avots: EH XIII, 236

piras, die Exkremente von Schafen und Hasen Salisb.; vgl. pires.

Avots: ME III, 222

I spiras,

1): (auch im Sing.) AP., Dunika, Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.;

3): Haferhülsen
Seyershof.

Avots: EH II, 551

I spiras (li. spìros "Schafmistkügelchen"),

1) Exkremente der Schafe
(U., Mag. XIII, 2, 62, Karls., Selb., Wessen), Ziegen (U.), Hasen (U., Karls.): aitiņa spiras me̦t (Var.: kaisa) BW. 25418 var.;

2) grosse graue Erbsen, Spiren
St., U.;

3) Rispen der Pflanzen
U.; Hülsen der Haferkörner Harder n. U., Salis; apiņu spiras, Hopfenhäupter Ü. Wenigstens in den Bedd. 1-2 zu nisl. sparđ "Schafmist", sperđill "Ziegenmist", gr. σπορϑύγγια· τά διαχωήματα τῶν αἰγῶν, ά' τινες σπυράδας χαλοῦσις Hes., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672, Fick Wrtb. III ⁴ , 510.

Avots: ME III, 998

II spiras (?), Spieren der Schiffsmasten U. Nebst. estn. pīre dass. aus dem Germanischen.

Avots: ME III, 998

‡ àizspirât, mit spiras I 1 unsauber machen Rutzau: avis aizspirājušas duris (duru priekšu).

Avots: EH I, 50

‡ apspirât Dunika, Rutzau, mit spiras I 1 (dieselben aussondernd) bestreuen: avis apspirājušas ceļu.

Avots: EH I, 116

[ìespirinât, die spiras aus dem Leib aussondern hineinfallen machen: aita iespirinājusi slauktuvē Nigr.]

Avots: ME II, 70

[izspirinât,

1) ausschütteln
Ruj.;

2) spiras aus dem Leib aussondern:
aita izspirināja spiras Bauske. Refl. - tiês, Trik., PS., Bauske, = izspirināt 2.]

Avots: ME I, 802

‡ nùospirât, mit Hasen- od. Schafsmist (spiras) bestreuen Ar.: aves nuospirājušas taku Dunika. ņe̦mdama citu aitu, labi izpurini nuospirātuo paklāju! Janš. Bandavā II, 406.

Avots: EH II, 89

I pipars: vēl sīvāks pipariņš BW. V, S. 622, № 200611. aitu pipari Seyershof, = spiras I 1; "ņiprs zē̦ns" Dunika: tāds p. visu kuo var padarīt.

Avots: EH XIII, 235

pirêtiês (aksl. pьrěti sę "contendere"), -uos, -ējuos Golg., Warkl., sich zanken, streiten, keifen Oppek. n. Mag. XIII, 23, Korwenhof, N.-Schwanb., Mar., Lubn. n. Etn. II, 97, Aahof, Kortenhof: vīra māte ar ve̦de̦kiu piras (ostle. piris Zaļmuiža, Stomersee). ve̦ctē̦vs piras (es donnert) Mar. In Stomersee auch das Aktivum pirēt "rāt, bārt". Zu slav. sъporъ "Streit", russ. перéть "drücken, pressen" u. a. bei Miklosich Etym. Wrtb. 239 und (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 42) zu le. pḕrt.

Avots: ME III, 222

‡ saspirât "spiras nuobārstīt": aves saspirājušas uz piegrīdes Dunika.

Avots: EH XVI, 449

spirât Fest., -ãju, spiruôt (li. spirúoti), intr., spiras I 1 auswerfen: aitas, zaķi spiruo.

Avots: ME III, 998

spire, = spira I 3, die Rispe Mag. IV, 2, 12, Karls. ; Plur. spires "= piras">spiras" U.

Avots: ME III, 999

špiri Jerkul n. Etn. II, 33, = piras%20I">spiras I 3.

Avots: ME IV, 101

II spirinât, mit spiras I 1 bedecken U., Stockm. n. Etn. I, 58.

Avots: ME III, 1000

uzspirinât, Exkremente (spiras) fallen lassen auf (von Schafen!): aita uzspirinājusi (spiras) uz ceļa Schwanb.

Avots: ME IV, 381