dzinẽjs [li.
ginė˜jas],1) der Treiber (zu
dzìt). Verfolger: čigāni bē̦guši nuo dzinējiem LP. VII, 258.
sliņķis labs stārasta. zaglis labs pē̦du dzinējs;2) Juchzer, Treiber auf der Klapperjagd: iet uz medībām par dzinēju LP. III, 61;
3) ein Gerichtsbote, ein Diener der Höfe od. der Gemeindegerichte in Livl.,
der als Bote fungiert, den Nachrichtendienst erfüllt (auch
kazaks genannt):
dzinējs (pagasta sulainis) pirmiņ prasīja Blaum.
bē̦rnus atstāja pagasta dzinēja sievas uzraudzībā A. XIV. 2. 1;
4) bārdas, matu dzinējs. der Barbier; matu dzinējs auch der Schelfer:
sīkās nātres derīgas pret plauskām un matu dzinējiem (nelabām plauskām) Bers. Etn. I, 66.
Kļūdu labojums:
bē̦guši... 258 = bē̦gdami... 958
Avots: ME I,
551,
552