pirmiņ, Adv., eben zuvor, vorhin Spr., Bers., Fest., Ekau: kuo viņš pirmiņ tai bija sacījis Vēr. 149. pirmiņ viņš bija ruokas saslapinājis, tagad viņas saulītē tuva B. Vēstn. pirmiņ nuopē̦rtais zē̦ns guļ J. R. VII, 104. kur mans prāts pirmiņ bija Blaum. Pie skala ugans 32. kad tu pirmiņ... būtu dzirdējis Vēr. V, 39.

Avots: ME III, 226

pirmiņ: auch Nerft, (mit ir̂) Erlaa, Fest., Gr.-Buschh., Lubn., Oknist, Saikava, Sonnaxt, (mit ìr ² ) Barbern n. FBR. XVIII, 15.

Avots: EH XIII, 237