applēnēt
applẽnêt, sich mit weisser Asche (plẽne) bedecken: uogles sāka patlaban applēnēt Alm., AP.
Avots: ME I, 111
Avots: ME I, 111
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plēnēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plēnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
atplēnēt
atplẽnêt, intr., aufhören zu glimmen: vātis apsmērē ar baltajām plēnēm, kas paliekas, kad uguns atplēnē JK. VI, 50.
Avots: ME I, 182
Avots: ME I, 182
izplēnēt
izplēnēt
izplẽnêt (li. išplė´nėti),
1) verlodern, verglimmen
Grünh.: ugunij izplēnuot JK. VI, 32. dzirksteles izplē̦nē̦damas bira šur un tur Kleinb.;
2) abnehmen bis auf Haut und Knochen, in Verfall geraten, dahinschwinden:
cik ne˙sen vēl bija zaļuoksnis kâ uozuols un nu jau izplēnējis MWM. IX, 894. daži pumpuri izziedējuši un izplēnējuši Janš.
Avots: ME I, 782
1) verlodern, verglimmen
Grünh.: ugunij izplēnuot JK. VI, 32. dzirksteles izplē̦nē̦damas bira šur un tur Kleinb.;
2) abnehmen bis auf Haut und Knochen, in Verfall geraten, dahinschwinden:
cik ne˙sen vēl bija zaļuoksnis kâ uozuols un nu jau izplēnējis MWM. IX, 894. daži pumpuri izziedējuši un izplēnējuši Janš.
Avots: ME I, 782
noplēnēt
nùoplẽnêt: auch (von Kohlen) Frauenb., (mit ē ) Grünh.; druviņām n. Tdz. 53509. ‡ Refl. -tiês Spiess, sich (verglimmend) mit Asche bedecken.
Avots: EH II, 76
Avots: EH II, 76
noplēnēt
nùoplẽnêt, nùoplē̦nuôtiês Siuxt n. U., sich (verkohlend) mit Asche bedecken; lange stehend Farbe, Geschmack und Aussehen verlieren: pārduotavā ilgi skata luogā stāvuošais me̦dus ir nuoplēnējis Plm. n. RKr. XVII, 70.
Avots: ME II, 830, 831
Avots: ME II, 830, 831
plēnēt
plēnêt, -u, -ẽju,
1) plẽnêt Jürg., Kursiten, Wandsen, Gr.-Essern, Dunika, Neuenb., Behnen, Bauske, glimmen, schwelen; lodern
Dr.: plē̦nuoša uogle JR. IV, 191. tvīksmains sārtums plēnēja pār sē̦ri skaistuo vaigu Stari II, 197;
2) plẽnêt Grünh., ohne Unterbrechung irgend wohin schauen :
viņš visu rītu plēn uz tuo pusi vai pie luoga un gaida kaut kuo Grünh.;
3) plẽnêt N.-Peb. (prs. plẽnẽju), (unnütz) warten, quienen:
Sprw. plēn un gaida kâ lapsa uz baluožiem Alksnis-Zundulis. dirnē, plēnē kruogā un saldē zirgus Etn. l, 7. Refl. "tiês,
l) "?" : acu priekšā plēnējas tikai nenuoteiktas krāsas A. v. J. 1899, S. 248;
2) sich mit plēnes 1 bedecken Lennew., (mit ẽ) Sessau: uogles izdzisdamas plēnējas.
Avots: ME III, 339
1) plẽnêt Jürg., Kursiten, Wandsen, Gr.-Essern, Dunika, Neuenb., Behnen, Bauske, glimmen, schwelen; lodern
Dr.: plē̦nuoša uogle JR. IV, 191. tvīksmains sārtums plēnēja pār sē̦ri skaistuo vaigu Stari II, 197;
2) plẽnêt Grünh., ohne Unterbrechung irgend wohin schauen :
viņš visu rītu plēn uz tuo pusi vai pie luoga un gaida kaut kuo Grünh.;
3) plẽnêt N.-Peb. (prs. plẽnẽju), (unnütz) warten, quienen:
Sprw. plēn un gaida kâ lapsa uz baluožiem Alksnis-Zundulis. dirnē, plēnē kruogā un saldē zirgus Etn. l, 7. Refl. "tiês,
l) "?" : acu priekšā plēnējas tikai nenuoteiktas krāsas A. v. J. 1899, S. 248;
2) sich mit plēnes 1 bedecken Lennew., (mit ẽ) Sessau: uogles izdzisdamas plēnējas.
Avots: ME III, 339
saplēnēt
saplẽnêt, glimmend sich in Asche verwandeln: uogles saplēnējušas Siuxt, Grünh., Widdrisch.
Avots: ME II, 703
Avots: ME II, 703
uzplēnēt
uzplēnêt,
1) aufglimmen:
uogles uzplēnēja Ramkau;
2) sich bilden auf (von der weissen Asche auf Kohlen):
uoglēm uzplēnējušas baltas plēnes Nigr.
Avots: ME IV, 366
1) aufglimmen:
uogles uzplēnēja Ramkau;
2) sich bilden auf (von der weissen Asche auf Kohlen):
uoglēm uzplēnējušas baltas plēnes Nigr.
Avots: ME IV, 366