izplẽnêt (li. išplė´nėti),

1) verlodern, verglimmen
Grünh.: ugunij izplēnuot JK. VI, 32. dzirksteles izplē̦nē̦damas bira šur un tur Kleinb.;

2) abnehmen bis auf Haut und Knochen, in Verfall geraten, dahinschwinden:
cik ne˙sen vēl bija zaļuoksnis kâ uozuols un nu jau izplēnējis MWM. IX, 894. daži pumpuri izziedējuši un izplēnējuši Janš.

Avots: ME I, 782

izplẽnêt, ‡ Refl. -tiês, verglimmen Wessen.

Avots: EH I, 473