Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plēsīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plēsīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

plēsīgs

plêsîgs,

1) reissend, wild:
plēsīgi zvē̦ri, putni;

2) habsüchtig, schindendU.

Avots: ME III, 340

Šķirkļa skaidrojumā (9)

ēdoņa

ēduoņa,

3): auch Warkl.; ‡

4) "krāpīgs vai plēsīgs cilvē̦ks" Warkl.; ‡

5) ein Leuteschinder, Tyrann
Segew.

Avots: EH I, 372

‡ epleris Warkl. ("plēsīgs cilvē̦ks"), ‡ eprèris ² Warkl. n. FBR. XI, 121 (ein Schimpfname), eplēris Saikava ("lempīgs cilvē̦ks; mežainis"). Līvāni "?": uce̦nam kâ eplēŗam kājas apaugušas ar vilnu Saikava. iet, acis izplētis kâ e. Saikava.

Avots: EH I, 369

izknābāt

izknãbât, izkņãpât Lautb., izknãpât, freqn., izknàbt od. izknàpt, tr., auspicken: putnu izknābāta ir tava ticība A. XX, 951. izknābis trīs caurumus A. XX, 145. kāds plēsīgs putns vienmē̦r ataugušuos plaušus izkņāpājis Lautb. vārnas jumtu izknāpušas BW. 25813.

Avots: ME I, 754

lauzējs

laûzẽjs: "naidīgs un plēsīgs cilvē̦ks" Seyershof; der Bewältiger: darba l. Atpūta № 644, S. 6.

Avots: EH I, 724

morslaka

‡ mor̂slaka ² Seyershof "viltīgs un plēsīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 827

raudiņš

‡ II raũdiņš (Stammform?) Salis, ein Meervogel (mit etwas schwärzlichem Kopf): r. ir briesmīgi plēsīgs: plēš citas kaijas un atņe̦m laupijumu. Deminutiv zu rauda I 2?

Avots: EH II, 356

spertenis

sper̂tenis, ein unverträglicher, zänkischer, rauflustiger ("plēsīgs") Mensch Planhof.

Avots: ME III, 990

zvērens

zvê̦re̦ns C., ein junges wildes Tier U.: kâ plēsīgs zvē̦rē̦ns CTR. I, 51. nevaldāms zvē̦rē̦ns viņš ir MWM. VI, 151.

Avots: ME IV, 772

zvērs

I zvê̦rs,

1) zvḕ̦rs Serbigal, hochle. zvêris (z. B. in Bers., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Kaltenbrunn, Kaunata, Kl., Lös., Lubn., Nerft, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Zvirgzdine; nur zvê̦rs hingegen in A. - Laitzen, Memelshof, Schwanb.), zvèris ² Mar. (n. RKr. XVII, 108 daneben zvê̦rs), Mahlup (nur im Vergleich viņš ir kâ zvèris ^2; sonst zvê̦rs), zvêris ² (li. žvėrỹs LitMnd. I, 267 und Altpr. Monatsschr. XV, 470) PlKur., das wilde Tier, die Bestie
U.: plēsīgs zvē̦rs, ein Raubtier U. meža zvē̦ri apē̦duši BW. 27116 var. tā nebēdza vilka zvē̦ra 13167, 17. suņi zvē̦rus tre̦nkā Kra. Vīt. 47. miesīgi brāļi kavās kâ zvē̦ri 60. ve̦lns apmetēs par vilku, par tārpu un par visaidu zvēri Pas. III, 43 (aus Kapiņi). es tev ierādīšu zvēri, kam gaļa lielāka I, 188 (aus Kolup). zvērīši viņu apsargā III, 316 (aus Lixna). e̦ze̦rā... ar že̦be̦rklu izcēlu zvēri Jauns. Pakans ar Duksi kâ zvē̦ri tam uzkrita Lapsa-Kūm. 13. Pēternieki zvē̦ra ļaudis (tierische, bestialische Menschen) BW. 12825, 1. kaut tevi zvē̦rs! Kaudz. M. 157, hol's der Teufel!

2) ein starker Mensch oder ein solches Pferd
Frauenb.;

3) zvēris Stockm., ein wilder, tierischer Mensch.
Zu li. žvèris (acc. s. žvė˜ri, in Dusetos, sonst žvė`rį, gen. pl. žvèrũ, An. 11), apr. acc. pl. swīrins, aksl. zvěrь (plur. zvěrije), gr. ϑήρ "wildes Tier", lat. ferus "wild", s. Trautmann Wrtb. 374 f. und Walde Vrgl. Wrtb. I, 642 f. Der o- Stamm in le. zvê̦rs beruht auf dem ererbten gen. pl. zvê̦ru (= li. žvèrũ,, gr. ϑηρῶν

Avots: ME IV, 773