krūplīte
‡ krūplīte "?" tāda k. es e̦smu, tīri kâ mazās sugas vācu vistiņa (sagt eine Frau von kleinem Wuchs) Janš. Līgava II, 16.
Avots: EH I, 662
Avots: EH I, 662
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plīte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
paplīte
plīte
I plĩte,
1) auch plĩts, -s, die Pliete, ein eiserner Küchenherd;
2) der Ziegelstein
U., (plìts 2 , gen. plìta 2 Golg.) die Fliese: tautām bija plīšu plāns BW. 16980, 2. lielās [baznīcas] durvis vē rām un svē̦tā svinībā uz plītēm suoļus spērām A. XV, 99;
3) le̦dus plīte, die Eisscholle
Tēv. Nebst estn. plīt" Fliese, Kochherd" zunächst wohl aus balt: deutsch Pliete (< r. плита).
Avots: ME III, 349
1) auch plĩts, -s, die Pliete, ein eiserner Küchenherd;
2) der Ziegelstein
U., (plìts 2 , gen. plìta 2 Golg.) die Fliese: tautām bija plīšu plāns BW. 16980, 2. lielās [baznīcas] durvis vē rām un svē̦tā svinībā uz plītēm suoļus spērām A. XV, 99;
3) le̦dus plīte, die Eisscholle
Tēv. Nebst estn. plīt" Fliese, Kochherd" zunächst wohl aus balt: deutsch Pliete (< r. плита).
Avots: ME III, 349
plīte
II plĩte Sassm., Blicke, Pliete (abramis blicca) Natur. XXXVII, 46. - plīte od. plītne Etn. IV, 166, Fest., ( i- Stamm?) plīts Peb. "ein kleiner, flacher Fisch". Aus d. Pliete.
Avots: ME III, 349
Avots: ME III, 349
plīte
plītenis
plītenis, ein schwerer Regenguss: ta tad bija plītenis, nuoblieķēju arumus vienā ķieblā! Zu plĩtêt I?
Avots: ME III, 349
Avots: ME III, 349
plītes
plītes, kleine Brosamen U.; nach Persson Beitr. 804 f. zur Wurzel von plîst und pliska I.
Avots: ME III, 349
Avots: ME III, 349
Šķirkļa skaidrojumā (10)
apkūsēt
blīviski
blĩviski (unter blĩvi): salicis malku b. apuž plītes, - kâ tad var kurēties! Seyershof. žagari atstāti zemē uz lielceļa b. ebenda.
Avots: EH I, 230
Avots: EH I, 230
nočūris
nùočũris, kopfhängerisch, wehmütig: kuo tu sēdi, tâ nuočūris? Lautb. galvu nuodūrusi nuostājās tā nuočūrusi priekš plītes Lautb.
Avots: ME II, 771
Avots: ME II, 771
nodedzināt
nùodedzinât [li. nudẽginti], tr.,
1) ab -, niederbrennen:
ē̦ku, māju. baznīcu nuodedzinājuši kareivji LP. VII, 363;
2) verbrennen:
nuodedzini saulē baltuo kakliņu! Seib.;
3) glühend brennen:
gludināmuo dzelzi LP. VII, 267. sarkani nuodedzināta bumba A. XX, 347. [Refl. - tiês,
1) sich bräunen (in der Sonne):
saulē nuodedzinājies brūns;
2) sich verbrennen:
bē̦rns pie plītes ruokas nuodedzinājies Dunika, Gr. - Essern.]
Avots: ME II, 773
1) ab -, niederbrennen:
ē̦ku, māju. baznīcu nuodedzinājuši kareivji LP. VII, 363;
2) verbrennen:
nuodedzini saulē baltuo kakliņu! Seib.;
3) glühend brennen:
gludināmuo dzelzi LP. VII, 267. sarkani nuodedzināta bumba A. XX, 347. [Refl. - tiês,
1) sich bräunen (in der Sonne):
saulē nuodedzinājies brūns;
2) sich verbrennen:
bē̦rns pie plītes ruokas nuodedzinājies Dunika, Gr. - Essern.]
Avots: ME II, 773
paceple
paceple (unter paceplis), der Raum unter dem ceplis Oknist: caur paceplītes luodzeņi Tdz. 36873.
Avots: EH II, 123
Avots: EH II, 123
paceplītis
paceplītis [Peb.], auch paceplīte Etn. 11, 13, [pacepliņš Sassm. n. RKr. XVII, 44], der Zaunkönig, Schneekönig (troglodytes parvulus) RKr. VIII, 92; Etn. IV, 163 (vgl. ceplĩtis). paceplins "Bergsperling" Podunay.
Avots: ME III, 11
Avots: ME III, 11
petriņa
‡ petriņa, die Grube vor dem Riegenofen, in der der rijkuris steht, od. die Lichtnische (in der Wand) zwischen der rija und dem piedarbs BielU.: p. bij piedarbā pie rijas durīm ietaisīta velvīte, izmūrē̦ta tāda kâ plīte. tur dedzināja sveķu malku; tâ apgaismuoja piedarbu Frauenb.
Avots: EH XIII, 225
Avots: EH XIII, 225
plaudenis
plaudenis, ein Fisch: plīte - maza plata zivs, plaudenis Etn. IV, 166; vgl. plaûdis I.
Avots: ME III, 323
Avots: ME III, 323
plītnieks
plītnieks, plītenieks Manz., ein Prasser, Schwelger, Zechbruder, Saufbruder: kad plītnieks dievszin kuo bez gausa tik vē̦de̦rā sev krāj St. plītnieku es augšā traucu nuo pilna kausa Asp. labāk būtu tuo dieniņu zem eglītes pasēdēj[u]se nekâ savu ruoku devu tādam kruoga plītniekam BW. 15422,1.
Avots: ME III, 350
Avots: ME III, 350