tumīgs

tumîgs (li. tumingas "повислый" bei Miežinis),

1) dickflüssig, tummig
Dond., Gr.-Buschh., Naud.: tumīga zupa Dond. tumīgs alus Siuxt, tumiga putra Gr.-Buschh.;

2) dick, fleischig, untersetzt
U., Gr.-Buschh.: tumīgs vīrs, ein wohlgenährter Mann U., Siuxt. tumīgs (tre̦kns) luops N.-Peb. tumīgās krūtis R. Sk. II, 136. tumīgi lini AP. "Flachs, der seine Konsistenz hat und nicht gefroren" St.;

3) feucht, schwer (von der Luft, vom Geruch):
tumīgs gaiss Arrasch. tumīga māla smarša Stari III, 192. dīvainas, tumīgas smaržas Druva III, 385;

4) voll tönend, weich (vom Klang):
tumīga skaņa Jürg.

Avots: ME IV, 261


tumīgs

tumîgs,

1): "vidēji biezs" Frauenb.; "pabiezs, miltains, nedrūpuošs" Sonnaxt: tumīgas de̦sas u. c.; "pabiezs un gards" Seyershof;

2): "ze̦ms un resns" (von einem Menschen)
Seyershof.

Avots: EH II, 702