Paplašinātā meklēšana

plîtiês,

1): auch Serbig., Smilt., Trik., (mit î ² ) Dobl., Erwalen, Kurtenhof, Lemb., Pilten, Popen, Staizel, Suhrs, Talsen, Ziepelhof, (mit ì ² ) Heidenfeld, Oknist, Sonnaxt (unbek. in Alswig, AP., Beļava, Lems., Linden in Livl., Lubn., Salis, Stenden); ķēniņš plijās, lai jel atduoduot... spalvu viņam Pas. VII, 23. kuo tur tik daudz p., ka[d] neduod! Talsen. p. kam apkārt Burtn., Serbig.; ‡

2) die Flügel auf und nieder heben
C.: (vārnas) pacēlās gaisā, plijās pa biezajām skujām Jauns. Raksti IV, 110. plijies ("purinājies") kâ pliks pa nātrām Allasch, C., Lemb., Lieven-Bersen, Schwitten, Sessw.

Avots: EH II, 298

plîtiês Neuenb., C., Arrasch, plîtiês ² Karls., Dond., Līn., Bl., Kandau, Selg., Dunika, Bauske, Ruj., plìties ² Golg., Selsau, Saikava,. Gr.-Buschhof, plĩtiês N.-Peb., plijuôs, gew. plītiês virsū, sich aufdrängen, beharrlich verlangen, fordern: plijas virsū kâ piede̦ga, kâ miegs Laud. ķēniņiene plljās ķēniņam virsū kâ rūgta nāve LP. VI, 832. kruoga papus tuomē̦r neplijas tik karsti virsū Pasaules lāp. 44. viņš man tikām plljās virsū, līdz palienēju vienu rubli Kursiten. neduod pienu dzert, lai plijas, cik grib LP. V, 11. plīties pēc tē̦va mantas, pēc piesuolītās naudas Janš. Vielleicht (nach Petersson PBrB. XXXVIII, 316 f ) zur Wurzel von and. flīt "Eifer", ae. flítan "streiten".

Avots: ME III, 350

saplītiês, sich aufdrängen (von mehrern Subjekten): viņam nuo visām pusēm saplijās virsū Dond.

Avots: ME III, 703

splīties "?": nedz vieglumu vēl drīkstu splīties aus einem alten Gesangb. (= plīties?)

Avots: ME III, 1007

švaiplîtiês, = ņirgâties, still, ironisch, zynisch lachen. Vgl. svaipît lūpas und šaipîties.

Avots: ME IV, 113

uzplītiês, ‡

2) sich hinaufbewegen (?):
pūce uzplijās ("?") uz vienpadsmitā gada zara Jauns. Raksti V, 122.

Avots: EH II, 730

uzplītiês, sich (mit Bitten und Drohungen Kurs.) aufdrängen Bers., Kalzenau (mit ì ² ), Laud., Meiran: sieva uzplijās vīram LP. VII, 513. nevar ne˙kur patapt, uzplijies kâ nelabais uz manis Laud. saimnieks uzplijās, lai nu duoduot apsuolītuo mantu LP. VI, 616. "pastāstāt...!"viņa uzplijās Vēr. I, 1427.

Avots: ME IV, 367

‡ dìkaļât(iês) ² PV.,

1) wiederholt laut veinen;

2) "dīdīties; drusku pinkšuot uzplīties".

Avots: EH I, 325

‡ dìkaļât(iês) ² PV.,

1) wiederholt laut veinen;

2) "dīdīties; drusku pinkšuot uzplīties".

Avots: EH I, 325

‡ drèksties ² (sic!) Auleja; -kšuôs,

1) mit geringem Erfolg arbeiten;

2) "ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties".

Avots: EH I, 333

nejaûks,

1) hässlich, schlecht, [unlieblich, unartig
Manz. Lettus]: uznāca nejauks laiks. septiņas citas guovis izkāpa pēc šām nuo upes nejauku muguru un liesām miesām I Mos. 41, 3;

2) abscheulich, niederträchtig, böse:
viņš nejauks tēviņš, cilvē̦ks. muižas kungs paliek nejauks LP. IV, 22;

3) das Adv. nejauki, fürchterlich, schrecklich, sehr:
nejauki dusmuoties, nuokust, skaust, lūgties, plīties, pārbīties. vidējais brālis par tuo nejauki sadusmuojies LP. IV, 136. ve̦lns nejauki lūdzies V, 151. [Vgl. aruss. неукыи "невѣжественный" bei Срезневскiй II, 437.]

Avots: ME II, 716, 717

pasaũle [li. pasaulė "Welt" Lit. Mitt. II, 171 ], infl. pasaulis Zb. XVIII, 302, [Pas. I, 185, II, 134 aus Rositten] (li. pasáulis "der Raum unter der Sonne"),

1) die Welt, die Erde:
pasaule par māju, debess par jumtu, von einem Vagabunden, pasaules staigulis gesagt. vienreiz tik pasaulē dzīvuo! kur vēl tâ iet kâ pasaulē un gultā? (scherzhaft). kuo tur pasaules galā izdarīsi? was wirst du da am Ende der Welt (sehr weit) ausrichten? sūtīsim ce̦lmu iauzēju nuo pasaules ārā, raidīsim viņu pie mēneša LP. III, 48. gribēja Ansi izdeldēt nuo pasaules, aus der Welt schaffen VI, 420. sācis tē̦vam virsū plīties, lai laižuot viņu pasaulē III, 22. nav darba ne uz pasaules, es gibt ganz und gar keine Arbeit Kav. pasaule oft mit dem Pronomen šis näher bestimmt: šī pasaule, diese Welt, die Erde im Gegensatz zu viņa pasaule, der Himmel, das Jenseits LP. III, 99. cita pasaule, die Unterwelt: apakšzeme latviešu teikās nuosaukta par citu pasauli Konv. ² 131;

2) die Welt, die die Welt bewohnenden Menschen :
kuo nu mācīt! lai māca pasaule! gan tevi pasaule izmācīs! pasaki nabagam, nabags ķūzei, ķūze visai pasaulei. tā jau pasaules alga: labam ļauna atmaksa. kas nu var visu pasauli pieēdināt? jauna, ve̦ca pasaule, die junge, alte Welt Zeib.; grē̦ku pasaule, die sündige Welt, Menschheit;

3) die Welt (die Richtung, Lebensart):
viena zeme, viena saule, nāv vienāda pasaulīte BWp ² . 3902. ve̦cas pasaules cilvē̦ks, ein altmodischer Mensch Mag. XIII, 3, 65; so namentlich im bibl. Sinne: pa saules bē̦rns, das Weltkind, pasaules prieki, die Weltlust;

4) die Welt, das Weltall:
dievs radījis pasauli. cik reiz nepasprūk dusmās kāds vārds, - vai tamdēļ tūliņ pasaule sagāzīsies? LP. V, I52;

5) alles, eine grosse Menge, Masse:
vīrs paliek par lauvu un rūkdams, trakuodams gāž pasauli ārā LP. I, 98. tur sanāk visa pasaule veselības Tr. IV, 80. ar mazu nieciņu jau nepieēdināsi tuo pasauli ļaužu Degl.; so namentlich in verkürzter Form pasaul wgl. liv. īlma, estn. ilm "Welt; sehr, viel"], auch pasauls, [pasaulĩt Serbigal] (ein erstarrter Nom. Sing.): pasaul od. pasauls daudz, tāļi, liels, ungemein viel, weit, gross, [te ir pasaul ābuoļu. tev jau pasaul laika Dond.] kur liksim, neliksim tik pasauls panāksnieku? BW. 19133. sanāca pasauls ļaužu LP. IV, 65. viņš saaicinājis pasauls viesu III, 83. nu dzinuši nuo tiem staļļiem pasaules (ungew., st. pasauls) mantu: ze̦ltu, sudrabu, dimantu LP. VI, 658. pāsauls pasauļu pilnības aiz viņa vārtiem atvērās Vēr. I, 681. [pasaulīt pulka cilvē̦ku Serbigal.] pasauļa kalns Nigr., ein sehr hoher Berg;

6) pasaulīte, im Vok., o du liebe Zeit, o Himmel:
pacēlis pirmam puodam vāku - vai pasaulīte! - viņa paša kungs tvīkst karstumā sakumpis LP. V, 132. kuo tu, pasaulīte, neduomā! VI, 315.

Avots: ME III, 94, 95

II plùities ² , plujuôs virsū Gr.-Buschhof, = plīties virsū.

Avots: ME III, 355

plūtiês sich (vetgebtIch) bemithen: bē̦rns plujas uz priekšu tikt bet ne˙kur nevar tāļāk tikt Selb. Vgl. plīties, mūties und pluities.

Avots: ME III, 363

uzdìedelêt,

1) sich (bummelnd) einfinden:
uzdiedelēja pie mums ubags Arrasch, Wandsen;

2) aufdringlich bittend über ein gewisses Mass hinaus erlangen:
uzdiedelēt mūziku;

3) bettelnd erlangen
(perfektiv): ubags uzdiedelējis sev jaunas bikses. Refl. -tiês, = uzplīties: čigāns man atkal uzdiedelējās Stenden.

Avots: ME IV, 325