pasaũle [li.
pasaulė "Welt" Lit. Mitt. II, 171 ], infl.
pasaulis Zb. XVIII, 302, [Pas. I, 185, II, 134 aus Rositten] (li.
pasáulis "der Raum unter der Sonne"),1) die Welt, die Erde: pasaule par māju, debess par jumtu, von einem Vagabunden, pasaules staigulis gesagt. vienreiz tik pasaulē dzīvuo! kur vēl tâ iet kâ pasaulē un gultā? (scherzhaft).
kuo tur pasaules galā izdarīsi? was wirst du da am Ende der Welt (sehr weit) ausrichten? sūtīsim ce̦lmu iauzēju nuo pasaules ārā, raidīsim viņu pie mēneša LP. III, 48. gribēja Ansi izdeldēt nuo pasaules,
aus der Welt schaffen VI, 420.
sācis tē̦vam virsū plīties, lai laižuot viņu pasaulē III, 22.
nav darba ne uz pasaules, es gibt ganz und gar keine Arbeit Kav.
pasaule oft mit dem Pronomen šis näher bestimmt:
šī pasaule, diese Welt, die Erde im Gegensatz zu viņa pasaule, der Himmel, das Jenseits LP. III, 99.
cita pasaule, die Unterwelt: apakšzeme latviešu teikās nuosaukta par citu pasauli Konv.
2 131;
2) die Welt, die die Welt bewohnenden Menschen : kuo nu mācīt! lai māca pasaule! gan tevi pasaule izmācīs! pasaki nabagam, nabags ķūzei, ķūze visai pasaulei. tā jau pasaules alga: labam ļauna atmaksa. kas nu var visu pasauli pieēdināt? jauna, ve̦ca pasaule, die junge, alte Welt Zeib.;
grē̦ku pasaule, die sündige Welt, Menschheit;3) die Welt (die Richtung, Lebensart): viena zeme, viena saule, nāv vienāda pasaulīte BWp
2 . 3902.
ve̦cas pasaules cilvē̦ks, ein altmodischer Mensch Mag. XIII, 3, 65; so namentlich im bibl. Sinne:
pa saules bē̦rns, das Weltkind, pasaules prieki, die Weltlust;4) die Welt, das Weltall: dievs radījis pasauli. cik reiz nepasprūk dusmās kāds vārds, - vai tamdēļ tūliņ pasaule sagāzīsies? LP. V, I52;
5) alles, eine grosse Menge, Masse: vīrs paliek par lauvu un rūkdams, trakuodams gāž pasauli ārā LP. I, 98.
tur sanāk visa pasaule veselības Tr. IV, 80.
ar mazu nieciņu jau nepieēdināsi tuo pasauli ļaužu Degl.; so namentlich in verkürzter Form
pasaul wgl. liv.
īlma, estn.
ilm "Welt; sehr, viel"], auch
pasauls, [pasaulĩt Serbigal] (ein erstarrter Nom. Sing.):
pasaul od.
pasauls daudz, tāļi, liels, ungemein viel, weit, gross, [te ir pasaul ābuoļu. tev jau pasaul laika Dond.]
kur liksim, neliksim tik pasauls panāksnieku? BW. 19133.
sanāca pasauls ļaužu LP. IV, 65.
viņš saaicinājis pasauls viesu III, 83.
nu dzinuši nuo tiem staļļiem pasaules (ungew., st.
pasauls) mantu: ze̦ltu, sudrabu, dimantu LP. VI, 658.
pāsauls pasauļu pilnības aiz viņa vārtiem atvērās Vēr. I, 681.
[pasaulīt pulka cilvē̦ku Serbigal.]
pasauļa kalns Nigr., ein sehr hoher Berg;
6) pasaulīte, im Vok.,
o du liebe Zeit, o Himmel: pacēlis pirmam puodam vāku - vai pasaulīte! - viņa paša kungs tvīkst karstumā sakumpis LP. V, 132.
kuo tu, pasaulīte, neduomā! VI, 315.
Avots: ME III,
94,
95