applūdināt
applûdinât, appludinât, auch applûdît, tr., bewässern, überschwemmen: pļavas. ūdens applūdināja grāmatu drukātavu Kundz.; fact. von applûst.
Avots: ME I, 111
Avots: ME I, 111
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plūdin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plūdin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
ieplūdināt
izplūdināt
noplūdināt
pārplūdināt
pā`rplûdinât, parpludinât, tr., überfluten, überschwemmen: smaļš lietus pārpludina upi LP. V, 230. viņš redzēja saules gaismas pārplūdinātuo laukumu MWM. IX, 515.
Avots: ME III, 170
Avots: ME III, 170
pieplūdināt
pìeplûdinât; pìepludinât,
1 ) schwemmend oder bewässernd anfüllen:
upe piepludināta pilna ar malku Bauske. piepludināt pļavu ar ūdeni C.;
2) an- ,hinzuschwemmen:
piepludināt (Dond., Wandsen) oder pieplūdināt (C., Kreuzb.) kuokus pie krasta.
Avots: ME III, 280
1 ) schwemmend oder bewässernd anfüllen:
upe piepludināta pilna ar malku Bauske. piepludināt pļavu ar ūdeni C.;
2) an- ,hinzuschwemmen:
piepludināt (Dond., Wandsen) oder pieplūdināt (C., Kreuzb.) kuokus pie krasta.
Avots: ME III, 280
plūdin
plûdin, zur Verštärkung von plûst: klajums bija kâ plūdin pieplūdis Apsk. v. J. 1903, S. 177.
Avots: ME III, 360
Avots: ME III, 360
plūdināt
saplūdināt
uzplūdināt
Šķirkļa skaidrojumā (10)
aizpludināt
àizpludinât, auch àizplûdinât, (und BW. 33625, 10: aizpļundinât), tr., wegflössen, fort-, wegschwemmen: ūdens plūdi aizpludina zemes pīšļus Hiob 14, 19. mežus aizplūdināja uz pilsē̦tu A. XX, 561. un dzeŗuot aizplūdināt rūpes nuost Rain. Refl. -tiês, wegschwimmen: uzvilka laivas priekšgalu sēklī, lai neaizpludinātuos pruom Laps.
Avots: ME I, 44
Avots: ME I, 44
dažur
dažur, dažviet od. dažuviet, an manchem Orte, an manchen Orten, in manchen Stellen: zeme bija dažur nepietiekuoši apstrādāta, dažur slikti apsē̦ta A. XVII, 246. nātru kāpuostus dažur sauc par sauti Etn. I, 18. dzejuolī dažviet ir sevišķa sajūsmība. saulīte pārplūdināja vēl dažviet rasainuos krūmus Ramāns.
Avots: ME I, 446
Avots: ME I, 446
iepludināt
ìepludinât, ìeplûdinât, tr., einströmen lassen: tuo (skābekli) ieplūdinādama pūslī A. XX, 515.
Avots: ME II, 52
Avots: ME II, 52
pali
pali, [palas Mitau, Gr.-Würzau], die Flut, Überschwemmung, im Frühling und Herbst aus den Ufern ausgetretenes Wasser Bers., Lub., Laud., Lasd., Mar., Trik., Adsel: nāca negaidītie pali A. XXI, 33. šuogad būšuot lieli pali Lub. dievs uzsūtījis lieluos palus, die Sintflut Etn. III, 144, viņa tika tīri vai applūdināta buču paliem A. XII, 733. pašuos paluos, gerade zur Zeit des Hochwassers Nerft n. Mag. IV, 2, 132. Auch paļi MWM. IX, 147; Nerft n. [J. [Zu le. pilêt, pile, li. ampalas "Aufwasser auf dem Eise", pìlti "giessen", slav. polъ "Schöpfgefäss", r. пóлая водá "aus den Ufern ausgetretenes Wasser", водополь od. половодье "Hochwasser", arm. hełum "vergiesse" u. a., s. Persson Beitr. 748 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 54 f.]
Avots: ME III, 59
Avots: ME III, 59
pieaugt
pìeaûgt,
1) anwachsen:
Sprw. pieaudzis kā zars pie kuoka JK. II, 469. pieaudzis pie sirds, ans Herz gewachsen;
2) hinzu-, dazuwachsen:
mežs, cik nuolauzts, tik pieaug LP. I, 47;
3) wachsen, zunehmen, sich vermehren:
tumsa vēl pìeaug Vēr. II, 135. šņuksti aiz˙vien pieauga A. XVII, 581. zvans skanēja... kā pìeaugdams Kaudz. M. 328. truoksnis... daudz lielāks un juo stipri pieauguošs Kaudz. M. 161;
4) heranwachsen,
Part. pìeaudzis, erwachsen: Sprw. pieaudzis un tak vēl muļķis. bē̦rns pieaug par vīru Kaudz. M. 60. viņš arī tā pat reiz liels pieaugs A. XI, 99. nuomiris, atstādams atraikni ar nepieaugušu dē̦lu LP. V, 259. gāja... precībās, kur zināja pieaugušu ve̦damu meitu BW. III, l, 25. pieaugušu meitu ņēmu BW. 11370;
5) vollwachsen:
e̦ze̦rs... zālēm pieaudzis LP. V, 386. lauki purva puķu pieauguši BW. 16363. Subst. pieaûgšana, das (Her)anwachsen, Zunehmen: iedzimtības pieaugšana Konv. 2 742. pieaûgums, der Zuwachs: matu pieaugums MWM. VI, 398. iedzīvuotāju pieaugumu plūdina pāri Baltijas ruobežām Apsk. v. J. 1903, 459.
Avots: ME III, 237
1) anwachsen:
Sprw. pieaudzis kā zars pie kuoka JK. II, 469. pieaudzis pie sirds, ans Herz gewachsen;
2) hinzu-, dazuwachsen:
mežs, cik nuolauzts, tik pieaug LP. I, 47;
3) wachsen, zunehmen, sich vermehren:
tumsa vēl pìeaug Vēr. II, 135. šņuksti aiz˙vien pieauga A. XVII, 581. zvans skanēja... kā pìeaugdams Kaudz. M. 328. truoksnis... daudz lielāks un juo stipri pieauguošs Kaudz. M. 161;
4) heranwachsen,
Part. pìeaudzis, erwachsen: Sprw. pieaudzis un tak vēl muļķis. bē̦rns pieaug par vīru Kaudz. M. 60. viņš arī tā pat reiz liels pieaugs A. XI, 99. nuomiris, atstādams atraikni ar nepieaugušu dē̦lu LP. V, 259. gāja... precībās, kur zināja pieaugušu ve̦damu meitu BW. III, l, 25. pieaugušu meitu ņēmu BW. 11370;
5) vollwachsen:
e̦ze̦rs... zālēm pieaudzis LP. V, 386. lauki purva puķu pieauguši BW. 16363. Subst. pieaûgšana, das (Her)anwachsen, Zunehmen: iedzimtības pieaugšana Konv. 2 742. pieaûgums, der Zuwachs: matu pieaugums MWM. VI, 398. iedzīvuotāju pieaugumu plūdina pāri Baltijas ruobežām Apsk. v. J. 1903, 459.
Avots: ME III, 237
piepludināt
plota
pluota, pluõte, pluôts 2 , -s, eine Eismasse Salis, LA. n. U.; zivju pluota (pluõte Adiamünde), ein Haufe von Fischen U. re̦ņģes nāk ar pluõti ("ar baru") jeb pluõtē Salis. - vienā pluôti 2 Naud., mit einem Mal; in einem Wasser, voller Wasser: ūdens pārplūdinājis vienā pluotī pļavas. pļavas guļ vienā pluotī pārplūdušas. Zu gr. πλωτός "schwimmend" , got. flōdus "Flat" n. a. (s. te. pluods).
Avots: ME III, 365
Avots: ME III, 365
pludināt
pludinât Treiden, Zögenhof, Selg., Kandau, Wandsen, Dond., Dunika, Behnen, Lautb., Gr.-Buschhof, plûdinât, fakt. zu plūst, tr.,
1) ergiessen, machen, dass sich etwas ergiesst,strömt, flutet:
avuots plūdina savus ūdeņus pa V. upi LP. VII, 361. aukstums straujāk plūdina asinis caur ādas asinstraukiem Pūrs III, 75. asariņas pludinuot Seif. III, 2, 184. saule gar mājas stūri plūdināja savu gaismu Zalktis II, 30. ziedi plūdinci ap viņu savu smaŗšu JR. IV, 158;
2) wässern; begiessen; fruchtbar machen
U.;
3) schwimmen tassen, schwimmen:
pl. malku, Holz flössen. būvkuoki un malka tuop paŗ viņu (Gauju) pludināti Plutte 7. ūdens matus plūdināja BW: 30894,10. vilnītis pludināja ziedu tālāki Mācitāja meita 43. daži pludināja ar spieķi dzelzcela grāvī . . . izkurcējušuo le̦du Vēr. II, 1031;
4) zirņus plūdināt, Erbsen weichen
St., U. Refl. pludinâtiês, schwimmen: šķirsts pludinājās jau nedēļām JK. V, 1, 13; Pas. I, 409 (aus Krons-Behrshof). grima, grima, nenuogrima, uz ūdeņa pludinājās JK. I, 153.
Avots: ME III, 353, 354
1) ergiessen, machen, dass sich etwas ergiesst,strömt, flutet:
avuots plūdina savus ūdeņus pa V. upi LP. VII, 361. aukstums straujāk plūdina asinis caur ādas asinstraukiem Pūrs III, 75. asariņas pludinuot Seif. III, 2, 184. saule gar mājas stūri plūdināja savu gaismu Zalktis II, 30. ziedi plūdinci ap viņu savu smaŗšu JR. IV, 158;
2) wässern; begiessen; fruchtbar machen
U.;
3) schwimmen tassen, schwimmen:
pl. malku, Holz flössen. būvkuoki un malka tuop paŗ viņu (Gauju) pludināti Plutte 7. ūdens matus plūdināja BW: 30894,10. vilnītis pludināja ziedu tālāki Mācitāja meita 43. daži pludināja ar spieķi dzelzcela grāvī . . . izkurcējušuo le̦du Vēr. II, 1031;
4) zirņus plūdināt, Erbsen weichen
St., U. Refl. pludinâtiês, schwimmen: šķirsts pludinājās jau nedēļām JK. V, 1, 13; Pas. I, 409 (aus Krons-Behrshof). grima, grima, nenuogrima, uz ūdeņa pludinājās JK. I, 153.
Avots: ME III, 353, 354
zildzēt
zilˆdzêt, -dzu,-dzẽju, bläulich schimmern, glänzen: ūdens pārplūdinātas pļavas zildz vien saulē Mar. n. RKr. XV, 145. ceļš vienuos dubļuos, zildz vien Mar.
Avots: ME IV, 719
Avots: ME IV, 719
žvīgoņa
žvīguoņa, ein gewisses Geräusch Adl. (mit ì 2 ), Wessen, (vom Blasen des Windes durch ein durchlöchertes Dach) Arrasch (mit ĩ ), (vom Entenflug) Bauske, C. (mit ĩ ), Lubn., Saikava (mit ì 2 ). Von andern Geräuschen: priekš negaisa dažreiz tāda žvīguoņa nuoskrien gar visiem pakšiem N. - Peb. tvaika strūkļu žvīguoņa Domas III, 964. saplūdinājuse tādu žvīguoņu V. Egl. Zilā cietumā 81.
Avots: ME IV, 847
Avots: ME IV, 847