Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'placināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'placināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
aplacinātājs
aplacinātājs, der Spötter; aplacināšana, das Verhöhnen, Verleumden Sir. 8, 11; 2 Kor. 12, 20.
Avots: ME I, 98
Avots: ME I, 98
izplacināt
paplacināt
‡ paplacinât, schlagend (hämmernd) etwas flacher (dünner) machen: vilks aiziet pie kalēja, liek p. mēli Pas. IV, 121 (aus Nerft). p. cirvi Kaltenbr., Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "platt").
Avots: EH XIII, 163
Avots: EH XIII, 163
pieplacināt
pìeplacinât, fakt. zu pieplakt, platt machen, platt drücken: varde uz vē̦de̦ru pieplacināta palika guļam Duomas I, 451.
Avots: ME III, 279
Avots: ME III, 279
placināt
I placinât, niederschlagen, niederdrücken, platt machen, zusammendrücken U.; schmälern L. Zu plakt.
Avots: ME III, 314
Avots: ME III, 314
placināt
II placinât, klopfend, hämmernd schärfen: pl. izkapti Lubn., Bauske. Zu li. plàkti "schlagen" (pl. dal˜gį "die Sense klopfend schärfen"), plõkis "Rutenstreich", aksl. plakati se, "sich an die Brust schlagen, weinen", gr. (ion.) πλήσσω "schlage", an. flaga "plötzlicher Anfall" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 91 f.
Avots: ME III, 314
Avots: ME III, 314
saplacināt
saplacinât,
1): kuoku var s. (= sasist plakanu) Auleja; platt und zugleich niedriger machen:
(atkusnis) sniega kupe̦nas ... lieliski saplacināja Janš. Dzimtene V, 163 (ähnlich Frauenb. u. a.). ‡ Refl. -tiês "sich zusammenbacken" Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH XVI, 436
1): kuoku var s. (= sasist plakanu) Auleja; platt und zugleich niedriger machen:
(atkusnis) sniega kupe̦nas ... lieliski saplacināja Janš. Dzimtene V, 163 (ähnlich Frauenb. u. a.). ‡ Refl. -tiês "sich zusammenbacken" Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH XVI, 436
saplacināt
saplacinât, tr.,
1) der Erde gleich machen
L., U., Spr., platt machen: saplacināt bluķi, ja viņš... satrunējis Ezeriņš Leijerk. 1, 229;
2) (besonders häufig in der Verbindung mit dem Akk. dūšu), den Mut benehmen
Bergm. n. U.: gaiss, kas viņas dūšu saplacināja Berl. Māte 146. kara bē̦das... bij iedzīvuotājus saplacinājušas Kundziņš Ve̦cais Stenders 38.
Avots: ME II, 700, 701
1) der Erde gleich machen
L., U., Spr., platt machen: saplacināt bluķi, ja viņš... satrunējis Ezeriņš Leijerk. 1, 229;
2) (besonders häufig in der Verbindung mit dem Akk. dūšu), den Mut benehmen
Bergm. n. U.: gaiss, kas viņas dūšu saplacināja Berl. Māte 146. kara bē̦das... bij iedzīvuotājus saplacinājušas Kundziņš Ve̦cais Stenders 38.
Avots: ME II, 700, 701