pìeplacinât, fakt. zu pieplakt, platt machen, platt drücken: varde uz vē̦de̦ru pieplacināta palika guļam Duomas I, 451.

Avots: ME III, 279

pìeplacinât: puņņus nebūs dzīt nedz p. L. L. Ārste 22.

Avots: EH II, 265