izplaisināts‡ izplaisinâts, = izplaîsuôts (?): izplaisinātuo jeb izķedinātuo mākuoņu krāsas Par piemiņu (1875), S. 389.Avots: EH I, 472
saplaisinātsaplaisinât, tr., rissig werden lassen, zerspringen machen: krāsnis saplaisinātas Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 77.Avots: ME III, 701
izķedinātizķedinât,1): izķedinātu ... pakulu kušķi Kronw. Kopoti raksti un runas 156. izplaisinātuo jeb izķedinātuo mākuoņu krāsas Par piemiņu 1875, S. 389; ‡4) i. nelietību Diet., ein Vergehen aufdecken, ausspüren; aus li. iškedénti.Avots: EH I, 460