izķedinât, tr.,

1) auszupfen:
vilnu Sackenhausen, Kalleten;

2) ent -, auswirren:
dzijas Kalleten;

[3) übervorteilen, narrieren Salis n. U.].

Avots: ME I, 759

izķedinât,

1): izķedinātu ... pakulu kušķi Kronw. Kopoti raksti un runas 156. izplaisinātuo jeb izķedinātuo mākuoņu krāsas Par piemiņu 1875, S. 389; ‡

4) i. nelietību Diet., ein Vergehen aufdecken, ausspüren;
aus li. iškedénti.

Avots: EH I, 460