Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plauša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plauša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

plauša

plauša, comm., einer, der sehr nass geworden ist Wolm. n. U.; vgl. plaust I und II.

Avots: ME III, 327

plaušas

plàušas: auch BW. 35542 var., Serbig., (mit àu ² ) Lasd., Linden in Livl., Sessw., (mit aû ² ) AP., Hasenp., Kegeln, Lems., Lieven-Bersen, Stenden, Talsen, Windau.

Avots: EH II, 286

plàušas Wolm., Jürg., Kreuzb., Neuenb., plaûšas ² Bauske, Behnen, plàuši (li. plaũčiai) C., Serbigal, plàuši ² Kl., Golg., Neu-Rosen, plaûši ² Līn., Salis, Ruj., Selg., AP., Dond., die Lungen; plaušu diluonis, die Lungenschwindsucht; plaušu iekaisums, die Lungenentzündung; plaušu lēveris, Lungenlappen Wid. - plaušu zâles, Quellen-Ehrenpreis (veronica beccabunga L.) RKr. II, 80. pret diluoni jāvāra un jādzer plaušu sūnu sula Erlaa n. Etn. IV, 53. Nebst apr. plauti, aksl. (n. pl.) plušta, aruss. (n. pl.) плюча, gr. πλεύμων dass. zur unerweiterten Wurzelform von le. plaust ("die Lunge schwimmt auf dem Wasser"), s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 95 f., Boisacq Dict. 793, Liden Arm. Stud. 115.

Avots: ME III, 327

Šķirkļa skaidrojumā (9)

kveldināt

kvel̂dinât ² [auch Gr. - Essern, Salis, kvel̃dinât Neuermühlen, Weinsch., Wandsen, Dunika], tr., brühen, abbrühen L., Smilt.: kveldina cūkas zarnas, plaušas, aknas, sirdi, iekšas Gr. - Sessau. kveldināt apzīmē aknas, plaušas un citas luopu iekšas applucināt Kursitten, Kand. ; [in Libau dafür angeblich kvel̃inât (vgl. kvellêt)].

Avots: ME II, 352

nopūtas

nuõpūtas "cūku liekumi(aknas, plaušas)" Planhof.]

Avots: ME II, 835

plauces

plauces st., U., plaucas Manz. Lettus, = plaušas, die Lungen. Zunächst aus d. diai. Plauzen; s. Leskien Nom. 280.

Avots: ME III, 323

plaukšas

plaûkšas ² Arrasch, Wandsen, plaukši U. Manz. Post. III 175, = plaušas, die Lungen.

Avots: ME III, 325

plaušāties

plaušâtiês, durch und durch nass werden Wolm. n. U.; zu plauša.

Avots: ME III, 327

plaušīgs

plaušîgs "?": neēd plaušas, lai bē̦rns nebūtu plaušīgs, lai neplaušuotu! JK. VI, 9.

Avots: ME III, 327

plaušot

plaušuôt "?": neēd plaušas, lai bē̦rns nebūtu plaušīgs, lai neplaušuotu! JK. VI, 9.

Avots: ME III, 328

plaust

II plaûst ² Sassm., Dond., -šu, -su, tr., plaustiês Ermes, verschwenden: kur nu man tâ ir, kuo plausties? Ermes. Subst. plaûsẽjs ² , der Verschwender Dond., Sassm.: plausējs izplauš visu savu mantu īsā laikā. Dürfte nebst plauša zur Wurzel von plaûst I gehören (zur Bed. vgl. z. B. le. tecêt "fliessen": r. расточать "verschwenden").

Avots: ME III, 327

plūsni

plūsni, die weisse, im Winde flatternde Birkenrinde Hug. n. U. Wohl zu li. plúšėti "мочалиться" PФB. LXV, 319, plaušaĩ "der Bast" u. a., s. Leskien Abl. 305 nnd Perssoa Beitr. 807.

Avots: ME III, 363