plaũksta PS., C.; Salisb., Līn.,
plàuksta 2 Kl.,
plaũkste Bl., U., Manz. Lettus, Glück, L.,
plauksts, -s U., Spr.,
plauksts U.,
plaũksts Ruj.,
die flache Hand; das Innere der Hand: meita bij bez mūža pavedieniem plaukstās LP. III, 83.
brāļi lielījušies ve̦cuo uozuolu ar plaukstīm nuocirst VI, 654.
plaukstas, plaukstēs U.,
plaukstās sist, plaukstas sasist, in die Hände klatschen : sit, māsiņ, savas plaukstas (Var.:
sit, māsiņ, plaukstiņām; situ plaukstu plaukstiņā), lai skan tavi gredzeniņi! BW. 6377.
sasit ruokas plaukstiņās 26541, 17.
te kalpam iesitās prātā plaukstis sasist LP. VII, 194.
plaukstas (plaukstes U.)
platums, pl. platumā, eine Handbreit: svārciņus plauksta platumā gaŗākus uzšūt Stāsti Kraukļu kr. 67.
Wohl mit -kst- aus -skt- und nebst plausta zu li. plauskà od. pliaũskė "grosses Holzscheit", r. плюскъ "die plattgedrückte Stelle einer Sache", плюсна "Fusssohle", s. Būga PФB. LXXIII, 338, KSn. I, 276 und KZ. LI, 132; während Persson Beitr. 8781 (s. auch Walde Vrgl. Wrtb. II 91 und 100) es zu la. plautus "breit, platt" stellt.Avots: ME III,
325