Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'svilpêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'svilpêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

sasvilpēt

‡ sasvilpêt, in der Verbind. kuopā s. "zusammenpfeifen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 453

Šķirkļa skaidrojumā (9)

nosvelpt

nùosvelpt(iês), [einen pfeifenden Ton von sich geben: vējš vien gar ausīm nuosvelpa]; s. auch nùosvilpêt.

Avots: ME II, 864

nosvelpties

nùosvelpt(iês), [einen pfeifenden Ton von sich geben: vējš vien gar ausīm nuosvelpa]; s. auch nùosvilpêt.

Avots: ME II, 864

svilpēt

svil˜pêt PS., Gr. - Sessau, Salis, Wolm., svilpêt U., -ẽju, svilpjuôt Nigr., Wid., svilpuôt Bl., (mit ìl 2 ) Nerft, svilpuôt (li. švilpuoti) U., pfeifen (mit dem Munde od. mit einer Pfeife U.): me̦lnais strazds svilpuo Etn. II, 51, Nigr. svilpēj[a] irbe siliņā Ld. 10840. (lakstīgala) dziedāja svilpjuodama BW. piel. 2 24991. Sprw.: svilpuo kâ ve̦lna saukdams RKr. VI, 965. svilpuo ziemelis Vēr. II, 139. viesulis svilpē Aus. I, 49. pār viņu sasitīs plaukstes un svilpēs pār viņu Glück Hiob 27, 23. ja tagad nenāksi, pēc varēsi svilpjuot! Nigr. Zu svelpt.

Avots: ME III, 1158, 1159

švilpēt

švil˜pêt Gr.-Sessau, = svilpêt: es pār kalnu švilpē̦dams RKr. XIX, 123 (aus Palzmar). sācis švilpēt J. Kr. V, 1, 22.

Avots: ME IV, 116

svilpināt

svilpinât (li. švìlpinti "mehrfach pfeifen"), = svilpêt: ap mani jauni puiši svilpināt svilpināja BW. 13051, 1.

Avots: ME III, 1159