Paplašinātā meklēšana

pleči, s. plecis und ple̦cs.

Avots: ME III, 333

‡ atspuris, diejenige Stelle auf der Haut eines Haustieres, wo das Haar in verkehrter Richtung wächst Siuxt n. Fil. mat. 66: guovīm augšā uz priekšplečiem atspurītis. - atspuŗu cūka Siuxt n. Fil. mat. 66, = atspure; atspuru gailis resp. vista ebenda, ein Hahn resp. ein Huhn, dem das Gefieder nach vorn steht.

Avots: EH I, 170

lâstaûgi Lub., [làstauks Infl.], ein Schulterstück am Hemde: kre̦kli ar (puoļu) lastaugiem [kann auch mit ā gelesen werden], trijstūŗainiem uzplečiem RKr. VII, 38. apruoces, apkakle, lāstaugi (uzpleči) bieži bija uzrakstīti baltu diegu [aus Lennew.] Etn. IV, 108. piecpadsmit linu kre̦klu ar tiem puoļu lastaugiem BW. 7346 [aus Fehteln]. dieveŗiem, bajāriem lastaugiem kre̦klus šuvu [aus Lodenhof] 25427, 3. lâstaûgs, ein eingenähtes Schulterstück Lub. [Das ā resp. a kann hier - wenigstens in einigen Mundarten - hochle. aus ē, resp. e, entstanden sein, vgl. lē̦staugi; nebst li. lóstalka "oben angestecktes, meistens ausgenähtes Schulterstück im Hemde" aus r. лáстовки "четыреугольныя, разноцвѣтныя вставки под мышкого у мужских рубах".]

Avots: ME II, 442

paruõvis, der Raum unter dem Gewölbe über dem Feuerherd in der Küche,

a) die Küche:
nuo paruovja mutuļuoja istabā balti garaiņi Vēr. II, 646. viņa ieskrien paruovī, apmaisa ar kausu putru, sabiksta zem katla pagales Purap.;

b) der alte Schornstein in der Küche
[Dunika]: paruovis - skurstenis, kuŗā žāvē gaļu Etn. III, 66; LP. V, 401; VII, 1245. [paruovī... žaudējas gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, II3.]

Avots: ME III, 93

plecis,

1) auch der Pl. pleči U., Vorderviertel eines geschlachteten Tieres
U.: priesterim būs duot . . . pleci V Mos. 18, 3; der Bug Karls.;

2) auch der Pl., weibliche Jacke ohne Ärmel
U.; pleči, ein Wams ohne Ärmel Trik. n. U.; plecīši, ein Kamisol ohne Ärmel Smilt. n. Mag. IV, 2, 135. Zu ple̦cs.

Avots: ME III, 332

ple̦cs, die Schulter, gew. der Pl. ple̦ci (pleči Herzogshof n. Mag. XIV, 2, 207) gebraucht: Sprw. man plati ple̦ci, es varu panest (von einem dickhäutigen, nicht feinfühlenden Menschen). ple̦cus raustīt, die Achseln zucken. uzkāris ple̦cā divstuobreni LP. VI, 985. ve̦lnam bijis liels, liels baļķis uz ple̦ca VI, 1, 488. viņa tuos uzlūkuoja tik pār ple̦cu (über die Schulter, von oben herab) A. v. J: 1900, S. 363. palieci tu uz maniem plęciem (falle mir zur Last, lass dich von mir versorgen) un ēdi ve̦cuma maizi! Kaudz. M. 51. kājas pār ple̦ciem ņemt, sich fortbegeben: darbnieks ņe̦m kājas pār ple̦ciem un iet JK. III, 73. zagļi, tuo dzirdē̦dami, ņēma kājas pār ple̦ciem un pazuda tuvējā mežā JR. ple̦cu kauls, das Schulterblatt. ple̦cu lakats, ein Tuch, welches um die Schultern gelegt wird: kāzu meitas apsēja katram vedējam lielu "ple̦cu lakatu" ap ple̦ciem BW. III, 1, 52. Der Bedeutung wegen eher verwandt mit r. бѣлоплекiй "weissschultrig", подоплека Fütterung des Bauernhemdes", als entlehnt aus r. плечи "die "Schulter" (vgl. Walde Vrgl. Wrtb. II, 100); wenn echt le., auch zu le. plece I.

Avots: ME III, 332, 333

prìekšplecis, prìekšple̦cs Ahs., Sassm., das Vorderviertel (beim Vieh), der Vorderschinken: priekšple̦cs ir vieglāks nekâ pakaļple̦cs Ahs. paruovī . . . žaudējas gan . . . vidukļi, gan priekšpleči (auch U. unter plecis), gan krūtažas, gan citi gabali Janš. Dzimtene V, 113.

Avots: ME III, 397

uzplecis U., V., Etn. IV, 34, uzplece Spr., uzple̦cs, ein Schulterstück am Hemde U.; die Epaulette: kre̦kli ar... trijstūraiņiem uzple̦ciem RKr. VII, 38. iešūti raksti... kre̦klu uzple̦cuos Etn. IV, 164, kre̦kls... izrīdzē̦ts ap... uzplečiem Janš. Nīca 44. kamzuolis ar uzplečiem Upītis St. 22. ar ze̦lta uzplečiem CTR.; uzpleči U. (unter plecis), eine weibliche Jacke ohne Ärmel.

Avots: ME IV, 366

žaûdêt: "žāvēt" Pussen. Refl. -tiês: paruovī ... žaudējas (werden gedörrt) gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, 113.

Avots: EH II, 817