Paplašinātā meklēšana

‡ atplest Dunika, Kal., Rutzau u. a., = atplèst: a. muti. a. spārnus vaļā. Refl. -tiês, sich ausbreiten, sich weit öffnen Dunika, Kal. u. a.: nuo brīnumiem viņam mute atpletās pa˙visam plata.

Avots: EH I, 159

atplèst, tr., aufreissen, aufsperren, öffnen: acis, muti, rīkli. Subst. atplè̦tums, das Aufreissen, das Öffnen, die Offnung: tā lamājās vienā mutes atple̦'tumā LP. V, 232.

Avots: ME I, 182

izplest, s. izplèst.

Avots: ME I, 782

plest Lautb., Behnen, Bauske und plèst (li. plė˜sti "ausbreiten"), plešu und plèšu, plētu und pletu, ausbreiten, ausweiten, weit aufmachen: audz, liepiņa, plet zariņus! BW. 7569. pilsē̦tas plēta savu varu pār. zemju zemēm Konv.2 1057. saules riets pleš savus sarkanuos spārnus Akurater. it kâ negribē̦dams savām acīm ticēt, [viņš] tās pleta un pleta De̦glavs Rīga II, 1, 545. plèst ruokas vaļā. Refl. -tiês, sich ausbreiten, verbreiten, überhand nehmen, sich weit öffnen: Sprw. juo sūdu min, juo sūds plešas. stiepies gaŗa, pleties (Var.: plēties) plata, mana driķu karašiņa! BW. 8116. pār zemi sāka vakars plesties Rainis. plešaties plaši, vārti! BW. 18611 var. gaisma plešas (= àust). Zu plats (s. dies), ir. lethaim "erweitere" u. a. (bei Stokes Wrtb. 246 f.).

Avots: ME III, 337

plestiķis,

1) plestiķe Rutzau, der Schmetterling
Dunika (hier vorzugsweise von kleinern Nachtschmetterlingen), Līn., Nigr., Kalleten, Ahswikken;

2) ein leichtsinniger; alberner Mensch
Līn. Aus li pleštėkė˜ "Schmetterling".

Avots: ME III, 337

uzplest, = uzplēst II.

Avots: ME IV, 366

‡ blestiķe PlKur., = plesti%C4%B7is">plestiķis, Schmetterling.

Avots: EH I, 228

ìeplèst, auch ìeplest, aufreissen, aufsperren: knābi, acis, muti: viņi manis gaidīja acis ieplē̦tuši Purap. visi brīnĩ,damies ieplēta mutes kâ Rīgas vārtus LP. VI, 685. Refl. - tiês, sich ausbreiten, sich breit machen: nav gaismiņa ieplē̦tusies A. XVII, 318. viņš stāv man ieplēties ceļā. kāznieki ieplē̦tušies (gespannt) gaida, kas nu nuotiks LP. V, 285.

Avots: ME II, 52

izplèst (li. išplė˜sti), izplest, tr.,

1) ausbreiten, ausspreizen:
spārnus, palagu. [es izplešu ruokas Glück Jes. 65, 2.] kâ ragana ar izplē̦stiem matiem, mit zerzausten, fliegenden Haaren. skrej bitīte, izplet spārnus BW. 12333;

2) aufsperren:
acis. Refl. - tiês, sich aus -, verbreiten, sich ausdehnen: nuo šiem ir izplē̦tušās pagānu salas I Mos. 10, 5. zīlīte izplēšas lielāka Konv. ² 269. liesmas izplētās neticamā ātrumā. bija jau diena izplē̦tusēs Rīg. Av.

Kļūdu labojums:
skrej bitīte = skrej, bitīte
zīlīte = acu zīlīte

Avots: ME I, 782, 783

paplèst, plest">paplest, tr., ein wenig breit machen: acis, muti. vīrs paplēta mēteli Purap. Refl. -tiês, sich ein wenig breit machen, sich öffnen: mute paplešas Līv.

Avots: ME III, 82

pastar̂pe (unter pastar̂pa),

1): pa le̦gzdu pastarpēm Siuxt;

2): velti izmēģinājusēs Driķīša runā dabūt pastarpi, kur ieplest arī savu muti Brigadere Dievs, daba, darbs 131.

Avots: EH XIII, 176

piestāvs, ein Assistant Neik. n. U.; piestāvs od., plestāviņš Ar., ein Verteidiger.

Avots: ME III, 297

plekstiķis, der Schmetterling Hasenp., Grob. n. Etn. III. 66; vgl. plestiķis.

Avots: ME III, 335

II plèst (li. plė˜sti), plẽst Bl., plešu, plètu, s. plest.

Avots: ME III, 341

plezdinât, schwingen (vēcināt) Dunika: p. spārnus. viņš nevarīgi plezdināja abas ruokas Turg. Pav. ūd. 127. Refl. -tiês,

1) mit den Flügeln schlagen
Dunika: gailītis sasietām kājiņām plezdinuoties pabeņķē Pas. I, 328;

2) flattern:
karuogs plezdinājās virs jumta Dunika. Zu li. plezdénti "mit den Flügeln schlagen", plestenu "quatio" RFB. LXV, 320; vgl. auch pledinât.

Avots: ME III, 338

stakliski, Adv., gabelartig; in der Gabelung; stuobrs še stakliski pārdalās divuos zaruos MWM. IX, 823. gribējis ce̦cumus stakliski pārplest pušu Etn. II, 89; LP. VII, 545. viņa izvilkusi kātu nuo sluotas,... uzstājusies uz tā stakliski Pas. IV, 273 (aus Ruj.).

Avots: ME III, 1041