stakliski, Adv., gabelartig; in der Gabelung; stuobrs še stakliski pārdalās divuos zaruos MWM. IX, 823. gribējis ce̦cumus stakliski pārplest pušu Etn. II, 89; LP. VII, 545. viņa izvilkusi kātu nuo sluotas,... uzstājusies uz tā stakliski Pas. IV, 273 (aus Ruj.).

Avots: ME III, 1041

stakliski: s. zirgam mugurā sēdēt Salis.

Avots: EH II, 569