Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pletne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pletne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (12)

darbs

dar̂bs, die Arbeit, das Werk, die Tat: labi, ļauni darbi, grūti, viegli darbi; pļaujamie darbi, die Erntearbeiten. darbs sekmējas, suokas, šķir,as, ve̦das, veicas. kas tas nu par darbu? wie kann man so handeln? wie kann man eine Arbeit so verhunzen. uznāk dusmas, un nu tik pletnei darbs. tam darba pilnas ruokas od. tam darbs darba galā. viņš jau darbā od. pie darba. [darba diena, Werkeltag; darba vīrs U., ein Arbeitsfähiger, ein rüstiger Mann.] darbuos od. gaitās iet od. darbus klausīt, Frohndienste leisten. darbu darīt, pagūt, veikt. lauka od. zemes, mājas, ruokas od. ruoku darbi, Feld-, Haus-, Handarbeiten; rudens, vasaras, ziemas darbi. blēņu darbs, Unfug, naga darbs, eine schwere Arbeit, Aufgabe, varas d., Gewalttat, spaidu darbs, Zwangsarbeit. Sprw.: kunga guods, kunga darbs. zirga darbs, suņa ēdiens od. vistas barība. me̦lns darbs, balta maize. kam darbs, tam maize. darbs nav zaķis, pruojām neskries. bē̦g nuo darba kâ nuo uguns. pēc darba paduomi velti. darbam galu nepanāksi. labam darbam labi augļi. darbam sūras saknes, bet saldi augļi. ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē."kas laba darba", sagt man in Wain. n. Līniņ bei der Erzählung, wenn der Erzähler im Begriff ist, etwas besonders Wichtiges mitzuteilen. [Nebst li. dárbas (pl. darbaĩ) "Arbeit" zu li. dìrbti "arbeiten", ae. deorf"Arbeit, Mühsal", vgl. Zupitza KZ. XXXVII, 388, van Wijk IF. XXIV, 230 f., Wood AJPh. XX, 258 f., Bezzenberger Lit. Mitt. I, 42, Pogatscher IFA. XXI, 57.]

Avots: ME I, 439


izpletnēt

izpletnêt, durchprügeln (mit der Plette, pletne): izpletnēju visu māju.

Avots: ME I, 782


izturkšķēt

izturkšķêt "?": ve̦cā pletne bija sadiluse, izžuvuse, izžurkšķējuse un palikuse pa˙visam viegla Janš. Līgava I, 131.

Avots: EH I, 491


jūgt

jûgt [li. jùngti], - dzu, tr., spannen: Sprw. kâ jūgsi, tâ brauksi. cieši jūdzu, druoši braucu Ltd. 2126. Refl. - tiês, sich spannen, sich fügen: Pēteris pats arī negribēja nuo jauna jūgties zem meistara pletnes Aps. [Mit verallgemeinertem Nasal (vgl. dazu Le. Gr. 583 2 und 593 2 ) wie in la. jungere "verbinden" zu ai. yunákti od. yun̂jati "spannt an, verbindet", gr. ζεύγνῡμι "schirre an, verbinde", an. yuxtō "angespannt", corn. iou "Joch" u. a.; vgl. Walde Wrtb. 2 397 f., Boisaq Dict. 307 f. und Trautmann Wrtb. 109, sowie le. jûgs].

Avots: ME II, 121


pleitēt

pleitêt, -ẽju. tr.,

1) pleĩtêt Salis, Jürg., plèitēt 2 Golg., Kl. Heidenfeld, schlagen
(mit einer pletne Etn. IV, 165): vīrs pleitē vilcējus A. v. J. 1898, S. 389;

2) pleĩtêt Salis, plèitēt 2 Saikava, saufen. Vgl. etwa plĩtêt I.

Avots: ME III, 334





plētne

II plētne, die Plette Mag. XIII, 2, 61; vgl. pletne 1.

Avots: ME III, 342


pletnēt

pletnêt, tr., mit einer pletne schlagen: diezgan tu savā laikā puiku pletnējis Plūd. Rakstn. I, 316.

Avots: ME III, 338


plītne

I plītne, die Peitsche Celm.; zu plītêt 1 (vgl. pletne 1).

Avots: ME III, 350