Paplašinātā meklēšana

pliekans,

1): "sehr ruhig
(rāms)" Adiamünde: šuodien jūŗa pliẽkana kâ spuogulis;

2): pliekana dūša - auch Adiamünde (mit iẽ), AP. (mit iê ² ). (fig.) pliekanas bij viņu runas, un mērķis ikvienam sīka, savtīga laime A. Grīns Dvēseļu putenis II, 91; 3): auch Strasden ("ohne Geschmack, ohne Salz");
tas alus tāds pavājš, - saldȩns un p. (mit ie) Talsen.

Avots: EH II, 299

pliekans,

1) zusammengefallen;
pliekana maize;

2) pliekns U., pliẽkans Neuenb., schwach, matt:
pliẽkana (Preekuln, Neuenb., Dond., Kandau, Wandsen, Selg., Lautb., Salis, plìekana ² Selsau) dūša LP. II, 42; VI, 439, Fest., Stelp.; pliekana sirds LP.V,170, flau zu Mut. pliekna dūša kâ pate̦kas Alksnis-Zundulis. - plieknas lietas, eine schwache Geschichte, schwache Hoffnung U.; pliekns, welk L.;

3) pliẽkans Bauske, Gr.-Essern, plìekans ² Kreuzb., fade Laud. (von einer Speise):
pliẽkana zupa, eine Suppe, zu der man zu wenig Milch (Neuenb.) od. zu wenig Salz (Hofzumberge) hinzugetan hat. pirmā cēlienā kripatiņa sāls un tālāk divi cēlieni ūdens - tāds maisījums ir visai pliẽkans Dz. V.; pliekans piens Fest., Stelp., magere od. (in Neu-Rahden) abgeschmändete Milch; "gegorene Milch" (?; mit iẽ) Walk.;

4) pliekna zeme, schlechter Ackerboden
U.: plieknākā smiltszemē MWM. VI, 478. Subst. plieknums, die Mattigkeit U. Vielleicht (vgl. semasiologisch plâns "flach, dünn, schwach, schlecht") zur Wurzel von pliksnis II; vgl. auch plikans.

Avots: ME III, 351

II liẽns (?) "sakritis, pliekans": maize izde̦vusies liena Stuhrhof.]

Avots: ME II, 503

pe̦lkans,

1) (mit "e̦l") "locker":
p. (?) sniegs Serben, Sermus, Selsau;

2) "?": kâ pe̦lkani, tumši spuoki MWM. VI, 899;

3) "pliekans": pe̦lkana dūša Ekau, Grümv.

Avots: ME III, 197

pļiẽkans Ahs., Bixten, = pliekans">pliekans, schwach, matt: pļiekana. dūša Ahs., Katzd., Frauenb. saldumus ē̦duot dažreiz paliek pļiekana sirds Ahs. pļiẽkana (= pliekana

3) zupa Bixten.

Avots: ME III, 371

I pliekns, s. pliekans. pliẽkna (Adj.) zeme, schwacher, schlechter Boden Kandau, Lautb.

Avots: ME III, 351

plieks Laud., fade, nicht nahrhaft (von einer Speise, insbesondere einer Suppe gesagt; auch von einer nicht gut ausgekochten Grütze); vgl. pliekans.

Avots: ME III, 351

pliẽskans Gr.-Sessau, = pliekans">pliekans, flau: plieskana dūša.

Avots: ME III, 352

plikans, = pliekans">pliekans: plikana dūša Warkl. plikana (mit ungenügender Zutat) putra Arrasch.

Avots: ME III, 343

pliks,

1): ("kahl")
auch Ermes, Fest, Grob., Iw., Kaltenbr., Kand., Linden in Kurl., NB., N.-Peb., Orellen, Podsem, Selb., Siuxt, Sonnaxt, Strasden, Warkl., Wolm., Zvirgzdine; in Salis angeblich "geringschätziger" als kails; in Lems. - "tāds, kas nevīžā ģērbties"; in Serbig. und Trik. plika galva - haarloser Kopf, neben kaila g. - entblösster Kopf; plikām (mit leeren) ruokām Pas. XV, 39. kai es ar plikas acis (= ar tukšām ruokām, ohne Geschenke) braukšu! Auleja. plikas (ohne Bäume) mājas Selb. braukt plikās ragavās (in einem Schlitten, der keine Unterlage zum bequemeren Sitzen hat) Kaltenbr. nuodarȩnāt plikas rungas AP. juo rīkste ir plikāka, juo tā ir sapīgāka ebenda. plika ("bez aizdara") putra ebenda. plika maize, Brot ohne Aufstrich Frauenb. pliku ūdeni nedeve guovīm dzert: damete sāli, kādu zâli aplēja Sonnaxt. plika pļava, eine Wiese mit spärlichem Gras Heidenfeld; plika cȩpure, ein Hut ("vasaras cȩpure") Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

3): auch Frauenb., Kand., Sonnaxt, Strasden: tam ir tas plikais dievs Frauenb., der ist ein Habenichts;
kuopā, tautieši plikie! nu mūsu māsiņa puriņu dalīs BW. 25255; ‡

4) = pliekans 2 und 3: plika (vāja) putra Siuxt. p. ķērnes piens ebenda. patȩkas ir plikākas nekâ alus Kaltenbr.; ‡

5) plikais nabags (wo?), das (eigene) Exkrement ("als Volksmedizin").

Avots: EH II, 295

šļaubs,

1) šļàubs ² Gr. - Buschh., Erlaa, Fehsen, Grawendahl, Warkl., šļaubs Golg., Katzd., Wessen, šlaubs U., schräg; abschüssig;
(in Laud.) steil (mit àu ² ): šļaubs baļķa gals Gr. - Buschh. šļaubs (an einem Ende zugespitzt) kuociņš Fehsen. jumts ir stipri šļaubs, tâ ka par nuokrišanu nav daudz kuo bīties Janš. Mežv. ļ. I, 11. šļauba kaudze Katzd. (fig.) kāds neguods..., kad sieviete nuokļūst uz šļaũba ceļa Janš. Bandavā II, 245;

2) (fig.) leicht, nachsichtig:
tā (māte) tuo lietu var˙būt pārlaidīs šļaubāk. nuo papa dabūsi sukas;

3) = sājš, pliekans">pliekans: šļauba dūša, kad gribas kā sāļa Fehsen, Geistershof;

4) als Subst., ein (an beiden Enden) schräg abgehauener Giebelbalken
(mit àu ² ) Warkl.; šļaubi "griesti uz āru ārpus sienas" Erlaa. - Subst. šļaubums Bers., (mit àu ² ) Kr., Lubn., Sessw., der Fall, die Senkung, Schrägheit, Neigung Erlaa n. U.; die Böschung V. Nebst slaubeniski und li. slubnas "schwach, matt" wohl zur Wurzel sleub(h) "schlaff herabhangen(d)" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 710; šļaubans 2 dagegen gehört anscheinend zar Wurzel sleub- "gleiten" (in ae. slúpan "gleiten", got. sliupan "schleichen" u. a.) bei Walde 1. c. 710 f.

Avots: ME IV, 64, 65

šļaugans,

1) šlaũgans Bl., Dond., Kand., Luttringen, Nigr., Nötk., Salis, Selg., Zögenhof, šļaûgans Warkh., šļàugans ² Golg., Lis., Lubn., Sessw., Schwanb., šļaûgans ² Sessau, Wandsen, los, locker, schlaff U., Bers., Ledmannshof, Ulpisch; schlotterig Biel. n. U., Lennew.: šļaugans valgs, ein schlaffer Strick U., Lis., Salis u. a. atlaid tuo striķi drusku šļauganāki, lai kājas nespiež! Ulpisch. šļauganie zari Vēr. II, 1296. pēperkuoka luocekļi šļaugani ieslīdēja mutēs A. Brigader Daugava I, 702. luocekļi bija svabadi un šļaugani Saul. I, 78. ruokas šļaugani nuokārušās Wandsen. veseris šļaugani viņam nuoslīka gar sāniem A. XX, 952;

2) šļàugans ² Lubn., Pilda, Warkh., glatt, schlüpfrig:
šļaugans ceļš;

3) eingeschrumpft
St., Bergm. n. U.;

4) flau (= pliekans">pliekans): šļàugana ² dūša Golg., Saikava;

5) zugespitzt
Ledmannshof;

6) schlank:
kumeļam šļàuganas ² kājas Saikava. - Subst. šļauganums, die Schlaffheit: sāpīgais šļauganums nuo viņas būtes bija izzudis Asp. ve̦cuma pe̦lē̦kais šļauganums Stari II, 812. Wenigstens in den Bedd. 1 und 3 - 5 nebst šļaugs zu li. slúgti "abnehmen, kleiner werden (von einer Geschwulst)" (s. Fick BB. V, 173) und le. slatigans (s. dies). Für šļaugans 2 käme auch ndl. sluiken "schleichen" (wenn mit k aus ide. g!) in Betracht.

Avots: ME IV, 65

šļùrbs ^2, šļùrbans ² Bers., = pliekans">pliekans 2, flau: šļurb(an)a dūša.

Avots: ME IV, 76

‡ III tìlkans Nötk. "pliekans": tilkana dūša.

Avots: EH II, 682