applikšināt
‡ applikšinât, mit den Händen resp. Füssen leicht schlagend ringsum glätten: maizes kukuli pa˙priekšu (ar plaukstām) applikšina un tad tik šauj krāsnī Kal. a. kalniņu ar kājām gludu Warkl.
Avots: EH I, 105
Avots: EH I, 105
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plikši' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plikši' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
daplikšināt
izplikšināt
‡ izplikšinât, (eine Reihe von Stellen) mit der Hand sanft klatschend schlagen Frauenb.: i. zirgam visu kaklu un muguru. Refl. -tiês ebenda, eine Zeitlang mit der Hand sanft klatschend schlagen (intr.).
Avots: EH I, 473
Avots: EH I, 473
noplikšināt
‡ nùoplikšinât,
1) = nùoplikšķinât Dunika;
2) (mit der Peitsche) knallend einen Schlag verabfolgen
Dunika: n. pa zirga muguru;
3) niedertreten:
lai tas (= vistu pulks) ... pievārtē labību nenuoplikšina Jauns. Raksti III, 183.
Avots: EH II, 76
1) = nùoplikšķinât Dunika;
2) (mit der Peitsche) knallend einen Schlag verabfolgen
Dunika: n. pa zirga muguru;
3) niedertreten:
lai tas (= vistu pulks) ... pievārtē labību nenuoplikšina Jauns. Raksti III, 183.
Avots: EH II, 76
paplikšināt
plikši
plikši, Hahnenkamm (rhinanthus crista galli) Mag.1V, 2, 102, U., alectrolophus RKr. II, 66. Vgl. plikstiņš und plikšķis.
Avots: ME III, 345
Avots: ME III, 345
plikšināt
plikšinât Karls., plikšķinât, freqn. zu plikš(ķ)êt,
1) tr. u. intr., plätschem
U., klatschen (mit), klatschend (sanft) schlagen: viņš... plikšķināja gaisā īsuo pātagu Latv. tu jau manu vēderiņu ar ruociņu plikš(ķ)ināji BW. 34839. viņš mauca uzcītīgi tārpus uz makšķeri, pa˙priekš tuos ar ruoku plikšķinādams ("?") Turg. Muižn. per. 84. Jānītis kūla savu sievu, kam nesēja liela siera,... kam maziņus plikšināja (formte klatschend?) BW. 33007. zivtiņa līksmi plikšina ar asti U. b. 42, 25;
2) schwatzen
U.;
3) plikšķinât C., Meiran, Dond., Bauske, mit den Augen winken
U., zwinkern: plikšina acis (od. ar acīm) kâ uz raudām J. Kalniņš;
4) langsam fahren
U.
Avots: ME III, 345
1) tr. u. intr., plätschem
U., klatschen (mit), klatschend (sanft) schlagen: viņš... plikšķināja gaisā īsuo pātagu Latv. tu jau manu vēderiņu ar ruociņu plikš(ķ)ināji BW. 34839. viņš mauca uzcītīgi tārpus uz makšķeri, pa˙priekš tuos ar ruoku plikšķinādams ("?") Turg. Muižn. per. 84. Jānītis kūla savu sievu, kam nesēja liela siera,... kam maziņus plikšināja (formte klatschend?) BW. 33007. zivtiņa līksmi plikšina ar asti U. b. 42, 25;
2) schwatzen
U.;
3) plikšķinât C., Meiran, Dond., Bauske, mit den Augen winken
U., zwinkern: plikšina acis (od. ar acīm) kâ uz raudām J. Kalniņš;
4) langsam fahren
U.
Avots: ME III, 345
saplikšināt
‡ saplikšinât,
1) "= saspaîdît" Liepna: kamu miltus nicviņā stipri s., lai jie nepaliek mitri un lai nenuovadas;
2) schallend Schläge versetzen
Dunika: s. zirgam ar pātagu pa muguru.
Avots: EH XVI, 437
1) "= saspaîdît" Liepna: kamu miltus nicviņā stipri s., lai jie nepaliek mitri un lai nenuovadas;
2) schallend Schläge versetzen
Dunika: s. zirgam ar pātagu pa muguru.
Avots: EH XVI, 437
uzplikšināt
uzplikš(ķ)inât, aufklatschen; klatschende Schläge versetzen: Malinieks uzplikšķina ar pātagu Līgotnis Stāsti II, 14. uzplikšķinādams... zirgam ar pātagu A. XXI, 563.
Avots: ME IV, 367
Avots: ME IV, 367
Šķirkļa skaidrojumā (9)
applikšķināt
‡ applikšķinât,
1) = ‡ applikšinât: a. (nece̦ptu) klaipu Bauske; leicht beklopfen, betätscheln: a. zirgam kaklu KatrE.;
2) mit der Hand aufs Wasser schlagend bespritzen
Schwanb. u. a.: a. uotru ar ūdeni.
Avots: EH I, 105
1) = ‡ applikšinât: a. (nece̦ptu) klaipu Bauske; leicht beklopfen, betätscheln: a. zirgam kaklu KatrE.;
2) mit der Hand aufs Wasser schlagend bespritzen
Schwanb. u. a.: a. uotru ar ūdeni.
Avots: EH I, 105
depe
depe,
2): lāča depei Pas. VI, 102. vēzis ar depēm (Krebsscheren) daplikšinā Pas. VII, 433.
Avots: EH I, 316
2): lāča depei Pas. VI, 102. vēzis ar depēm (Krebsscheren) daplikšinā Pas. VII, 433.
Avots: EH I, 316
kakarka
labināt
labinât [li. lãbinti "grüssen", prisilãbinti "sich anschmeicheln"], tr.,
1) jem. gut nennen, preisen, loben:
laba biju labināma. trīs gadiņi tautu dē̦ls mani labu labināja BW. 15074;
2) locken:
straujupīte te̦cē̦dama mani līdzi labināja BW. 31009;
3) begütigen, zärtlich behandeln, streicheln:
"kuo nu par niekiem piktuojies?"viņš labināja Alm. visi nu zirgu glauda un plikšina, mīlina un labina Janš. saimniece suni labina kâ brāli LP. VI, 257. Refl. -tiês, sich liebenswürdig, freundlich gebärden, sich anschmeicheln: tikmē̦r labinājies, kamē̦r pierunājis LP. V, 144. kuo tu ap manim labinies?
Avots: ME II, 395
1) jem. gut nennen, preisen, loben:
laba biju labināma. trīs gadiņi tautu dē̦ls mani labu labināja BW. 15074;
2) locken:
straujupīte te̦cē̦dama mani līdzi labināja BW. 31009;
3) begütigen, zärtlich behandeln, streicheln:
"kuo nu par niekiem piktuojies?"viņš labināja Alm. visi nu zirgu glauda un plikšina, mīlina un labina Janš. saimniece suni labina kâ brāli LP. VI, 257. Refl. -tiês, sich liebenswürdig, freundlich gebärden, sich anschmeicheln: tikmē̦r labinājies, kamē̦r pierunājis LP. V, 144. kuo tu ap manim labinies?
Avots: ME II, 395
līdās
līdās [Druckfehler für līdzās?]: vedējs iet līdās, uzplikšināsams ar˙vien zirgam ar pātagu A. XXI, 563.
Avots: ME II, 477
Avots: ME II, 477
novadīties
nùovadîtiês (unter nùovadâtiês),
1): viņu ziņas stāv ... kâ aizkorķē̦ts vīns un nevar n., bet jūsu ziņas ir kâ zelteris, kas ieliets jau glāzē un tūliņ nuovadās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 94. kamu miltus vajadzēja nicviņā saplikšināt; lai jie mitri nepaliek, lai nenuovadās Liepna.
Avots: EH II, 104
1): viņu ziņas stāv ... kâ aizkorķē̦ts vīns un nevar n., bet jūsu ziņas ir kâ zelteris, kas ieliets jau glāzē un tūliņ nuovadās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 94. kamu miltus vajadzēja nicviņā saplikšināt; lai jie mitri nepaliek, lai nenuovadās Liepna.
Avots: EH II, 104
paplikšķināt
paplikšķinât, paplikšinât, intr., tr., ein wenig tätscheln, klatschen: viņš paplikšķināja tam pa vaigu Latv.
Avots: ME III, 82
Avots: ME III, 82
pliķis
I pliķis, die Ohrfeige, Maulschelle: pliķi sist, cirst, iecirst, duot U., BW. 9809 var., spert, vilkt Brasche, šaut BW. 9809, 1 var., iešaut U., eine Ohrfeige geben. cirtu pliķi par gurniem BW. 23586. es savai līgavai mūžam pliķa nesitīšu 22711. Aus *pliklis (zu plikšinât), oder entlehnt aus dem Li?
Avots: ME III, 346
Avots: ME III, 346