Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plikši' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plikši' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

applikšināt

applikšinât, mit den Händen resp. Füssen leicht schlagend ringsum glätten: maizes kukuli pa˙priekšu (ar plaukstām) applikšina un tad tik šauj krāsnī Kal. a. kalniņu ar kājām gludu Warkl.

Avots: EH I, 105



izplikšināt

izplikšinât, (eine Reihe von Stellen) mit der Hand sanft klatschend schlagen Frauenb.: i. zirgam visu kaklu un muguru. Refl. -tiês ebenda, eine Zeitlang mit der Hand sanft klatschend schlagen (intr.).

Avots: EH I, 473


noplikšināt

nùoplikšinât,

1) = nùoplikšķinât Dunika;

2) (mit der Peitsche) knallend einen Schlag verabfolgen
Dunika: n. pa zirga muguru;

3) niedertreten:
lai tas (= vistu pulks) ... pievārtē labību nenuoplikšina Jauns. Raksti III, 183.

Avots: EH II, 76


paplikšināt

paplikšinât (unter paplikšķinât): auch Dunika.

Avots: EH XIII, 164


plikši

plikši, Hahnenkamm (rhinanthus crista galli) Mag.1V, 2, 102, U., alectrolophus RKr. II, 66. Vgl. plikstiņš und plikšķis.

Avots: ME III, 345


plikšināt

plikšinât Karls., plikšķinât, freqn. zu plikš(ķ)êt,

1) tr. u. intr., plätschem
U., klatschen (mit), klatschend (sanft) schlagen: viņš... plikšķināja gaisā īsuo pātagu Latv. tu jau manu vēderiņu ar ruociņu plikš(ķ)ināji BW. 34839. viņš mauca uzcītīgi tārpus uz makšķeri, pa˙priekš tuos ar ruoku plikšķinādams ("?") Turg. Muižn. per. 84. Jānītis kūla savu sievu, kam nesēja liela siera,... kam maziņus plikšināja (formte klatschend?) BW. 33007. zivtiņa līksmi plikšina ar asti U. b. 42, 25;

2) schwatzen
U.;

3) plikšķinât C., Meiran, Dond., Bauske, mit den Augen winken
U., zwinkern: plikšina acis (od. ar acīm) kâ uz raudām J. Kalniņš;

4) langsam fahren
U.

Avots: ME III, 345


saplikšināt

saplikšinât,

1) "= saspaîdît" Liepna: kamu miltus nicviņā stipri s., lai jie nepaliek mitri un lai nenuovadas;

2) schallend Schläge versetzen
Dunika: s. zirgam ar pātagu pa muguru.

Avots: EH XVI, 437


uzplikšināt

uzplikš(ķ)inât, aufklatschen; klatschende Schläge versetzen: Malinieks uzplikšķina ar pātagu Līgotnis Stāsti II, 14. uzplikšķinādams... zirgam ar pātagu A. XXI, 563.

Avots: ME IV, 367

Šķirkļa skaidrojumā (9)

applikšķināt

applikšķinât,

1) = ‡ applikšinât: a. (nece̦ptu) klaipu Bauske; leicht beklopfen, betätscheln: a. zirgam kaklu KatrE.;

2) mit der Hand aufs Wasser schlagend bespritzen
Schwanb. u. a.: a. uotru ar ūdeni.

Avots: EH I, 105


depe

depe,

2): lāča depei Pas. VI, 102. vēzis ar depēm (Krebsscheren) daplikši Pas. VII, 433.

Avots: EH I, 316


kakarka

kakarka "Brot aus Gerstenmehl" Kalupe: kam necepe augstas maizes, kam kakarkas (Var.: karašas, plācini) plikšināja BW. 28533, 1 var.

Avots: EH I, 575, 576


labināt

labinât [li. lãbinti "grüssen", prisilãbinti "sich anschmeicheln"], tr.,

1) jem. gut nennen, preisen, loben:
laba biju labināma. trīs gadiņi tautu dē̦ls mani labu labināja BW. 15074;

2) locken:
straujupīte te̦cē̦dama mani līdzi labināja BW. 31009;

3) begütigen, zärtlich behandeln, streicheln:
"kuo nu par niekiem piktuojies?"viņš labināja Alm. visi nu zirgu glauda un plikšina, mīlina un labina Janš. saimniece suni labina kâ brāli LP. VI, 257. Refl. -tiês, sich liebenswürdig, freundlich gebärden, sich anschmeicheln: tikmē̦r labinājies, kamē̦r pierunājis LP. V, 144. kuo tu ap manim labinies?

Avots: ME II, 395


līdās

līdās [Druckfehler für līdzās?]: vedējs iet līdās, uzplikšināsams ar˙vien zirgam ar pātagu A. XXI, 563.

Avots: ME II, 477


novadīties

nùovadîtiês (unter nùovadâtiês),

1): viņu ziņas stāv ... kâ aizkorķē̦ts vīns un nevar n., bet jūsu ziņas ir kâ zelteris, kas ieliets jau glāzē un tūliņ nuovadās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 94. kamu miltus vajadzēja nicviņā saplikšināt; lai jie mitri nepaliek, lai nenuovadās Liepna.

Avots: EH II, 104


paplikšķināt

paplikšķinât, paplikšinât, intr., tr., ein wenig tätscheln, klatschen: viņš paplikšķināja tam pa vaigu Latv.

Avots: ME III, 82


pliķis

I pliķis, die Ohrfeige, Maulschelle: pliķi sist, cirst, iecirst, duot U., BW. 9809 var., spert, vilkt Brasche, šaut BW. 9809, 1 var., iešaut U., eine Ohrfeige geben. cirtu pliķi par gurniem BW. 23586. es savai līgavai mūžam pliķa nesitīšu 22711. Aus *pliklis (zu plikšinât), oder entlehnt aus dem Li?

Avots: ME III, 346