applikšināt
‡ applikšinât, mit den Händen resp. Füssen leicht schlagend ringsum glätten: maizes kukuli pa˙priekšu (ar plaukstām) applikšina un tad tik šauj krāsnī Kal. a. kalniņu ar kājām gludu Warkl.
Avots: EH I, 105
Avots: EH I, 105
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plikšināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plikšināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
daplikšināt
izplikšināt
‡ izplikšinât, (eine Reihe von Stellen) mit der Hand sanft klatschend schlagen Frauenb.: i. zirgam visu kaklu un muguru. Refl. -tiês ebenda, eine Zeitlang mit der Hand sanft klatschend schlagen (intr.).
Avots: EH I, 473
Avots: EH I, 473
noplikšināt
‡ nùoplikšinât,
1) = nùoplikšķinât Dunika;
2) (mit der Peitsche) knallend einen Schlag verabfolgen
Dunika: n. pa zirga muguru;
3) niedertreten:
lai tas (= vistu pulks) ... pievārtē labību nenuoplikšina Jauns. Raksti III, 183.
Avots: EH II, 76
1) = nùoplikšķinât Dunika;
2) (mit der Peitsche) knallend einen Schlag verabfolgen
Dunika: n. pa zirga muguru;
3) niedertreten:
lai tas (= vistu pulks) ... pievārtē labību nenuoplikšina Jauns. Raksti III, 183.
Avots: EH II, 76
paplikšināt
pieplikšināt
pìeplikšinât (unter pìeplikstinât): jumiķi ar sluotiņu pieplikšina jȩ̄kulas galus, ka nāk vienā līnijā AP.
Avots: EH II, 266
Avots: EH II, 266
plikšināt
plikšinât, ‡ Subst. plikšinātājs, wer zwinkert: acu vērējs un p. Austriņš Raksti VII, 6.
Avots: EH II, 296
Avots: EH II, 296
plikšināt
plikšinât Karls., plikšķinât, freqn. zu plikš(ķ)êt,
1) tr. u. intr., plätschem
U., klatschen (mit), klatschend (sanft) schlagen: viņš... plikšķināja gaisā īsuo pātagu Latv. tu jau manu vēderiņu ar ruociņu plikš(ķ)ināji BW. 34839. viņš mauca uzcītīgi tārpus uz makšķeri, pa˙priekš tuos ar ruoku plikšķinādams ("?") Turg. Muižn. per. 84. Jānītis kūla savu sievu, kam nesēja liela siera,... kam maziņus plikšināja (formte klatschend?) BW. 33007. zivtiņa līksmi plikšina ar asti U. b. 42, 25;
2) schwatzen
U.;
3) plikšķinât C., Meiran, Dond., Bauske, mit den Augen winken
U., zwinkern: plikšina acis (od. ar acīm) kâ uz raudām J. Kalniņš;
4) langsam fahren
U.
Avots: ME III, 345
1) tr. u. intr., plätschem
U., klatschen (mit), klatschend (sanft) schlagen: viņš... plikšķināja gaisā īsuo pātagu Latv. tu jau manu vēderiņu ar ruociņu plikš(ķ)ināji BW. 34839. viņš mauca uzcītīgi tārpus uz makšķeri, pa˙priekš tuos ar ruoku plikšķinādams ("?") Turg. Muižn. per. 84. Jānītis kūla savu sievu, kam nesēja liela siera,... kam maziņus plikšināja (formte klatschend?) BW. 33007. zivtiņa līksmi plikšina ar asti U. b. 42, 25;
2) schwatzen
U.;
3) plikšķinât C., Meiran, Dond., Bauske, mit den Augen winken
U., zwinkern: plikšina acis (od. ar acīm) kâ uz raudām J. Kalniņš;
4) langsam fahren
U.
Avots: ME III, 345
saplikšināt
‡ saplikšinât,
1) "= saspaîdît" Liepna: kamu miltus nicviņā stipri s., lai jie nepaliek mitri un lai nenuovadas;
2) schallend Schläge versetzen
Dunika: s. zirgam ar pātagu pa muguru.
Avots: EH II, 437
1) "= saspaîdît" Liepna: kamu miltus nicviņā stipri s., lai jie nepaliek mitri un lai nenuovadas;
2) schallend Schläge versetzen
Dunika: s. zirgam ar pātagu pa muguru.
Avots: EH II, 437
uzplikšināt
uzplikš(ķ)inât, aufklatschen; klatschende Schläge versetzen: Malinieks uzplikšķina ar pātagu Līgotnis Stāsti II, 14. uzplikšķinādams... zirgam ar pātagu A. XXI, 563.
Avots: ME IV, 367
Avots: ME IV, 367
Šķirkļa skaidrojumā (1)
novadīties
nùovadîtiês (unter nùovadâtiês),
1): viņu ziņas stāv ... kâ aizkorķē̦ts vīns un nevar n., bet jūsu ziņas ir kâ zelteris, kas ieliets jau glāzē un tūliņ nuovadās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 94. kamu miltus vajadzēja nicviņā saplikšināt; lai jie mitri nepaliek, lai nenuovadās Liepna.
Avots: EH II, 104
1): viņu ziņas stāv ... kâ aizkorķē̦ts vīns un nevar n., bet jūsu ziņas ir kâ zelteris, kas ieliets jau glāzē un tūliņ nuovadās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 94. kamu miltus vajadzēja nicviņā saplikšināt; lai jie mitri nepaliek, lai nenuovadās Liepna.
Avots: EH II, 104