par,
Praep., gew. mit dem Akk.-Instr.,1) räumlich - über, hinüber", herüber: tiltu par Daugavu pārtaisīt BW. 40.
par tevim bites skrēja 2796.
par upīti smilgu sviežu, pāri te̦ku dziedādama; tautu dē̦ls nepārgāja ne par kuplu uozuolinu Spr. 9.
aiz kalniņa jē̦ri brēca, par [jenseits] upīti ve̦cas meitas BW. 13017, 8
(in der Schriftsprache wird in dieser Bedeutung von vielen Schriftstellern pār statt
par gebraucht);
2) mit
pa konkurrierend - auf, über: ja nāk vēzis, duod par (Var.:
pa) ļipu BW. 2708.
saduod viņam par (gew.:
pa) ragiem!3) als - nach dem Komparativ, auch nach dem Positiv, so namentlich im VL.:
nauda stiprāka par taisnību. balta zied ābelīte par visiem kuociņiem BW. 4503.
es bagāta, es bagāta par citām meitiņām 7603.
es uzaugu netikuse par visām meitiņām 14224.
cīrulītis jauki dzied par visiem putniņiem BW. 697.
šuorīt agri saule leca par visiem rītiņiem 5012.
nu laiž, kuo māk, viens par uotru, nun eilen sie, der eine mehr als der andere LP. IV, 91.
ļaudis steidzas cits par citu AU.;
4) temporal,a) während, im Laufe, binnen: par nakti bagāta, par dienu nabaga (Rätsel) RKr. VII, 545.
par tuo laiku vilks nuosprāgst LP. IV, 42.
par divi dieni (Akk. Dual.)
svārki bij gatavi VI, 262.
bet par visu tuo laiku brāļa zvē̦ri... LP. VI, 762.
par nedēļu sieku malu BW. 4732, 1.
vai aude̦kla nenuoauda par trijiem gadiņiem? BW. 6912.
māsiņa neuzauga par deviņi vasariņi (Akk. Dual.; Var.:
par deviņu vasariņu, par deviņas vasariņas, par deviņām vasarām) BW. 2848, 2;
b) zur Zeit, zu: kad ņemsi sievu? rudeni par (Var.:
pa) miežu laiku BW. 2546;
par Jāņiem, zu Johanni;c) nach:
par trīs gadi (Akk. Dual.),
ce̦tuortā, tad es tevi aizvedīšu BW. 13299.
Jānītis nāca par gadiņu 32938.
gads par gadu (Var.:
par gadskārtu) Jānītis nāca 32937.
par labu iaiku tas bijis klāt LP. VII, 908. In dieser Bedeutung auch mit dem Dativ:
par mazam brītiņam ritēs pate adītāja BW. 16722.
par brīdim Plušķis izbāzis galvu LP. VI, 444;
5) über, von, an, um (nach den Verben sprechen, denken, urteilen, wissen, sich freuen, sorgen u. a.): kuo nu par tuo velti runāt? par puišiem es dziedāju, duomāju. jau visi ciemi priecājās par rudens bagātību. es par bē̦du nebē̦dāju BW. 107.
viņš nebīstās ne par nagiem, ne par ragiem. par tuo ne˙kas, das hat nichts zu sagen;6) durch, nach, gemäss: par varu, vari, varēm RKr. XV, 129.
tē̦vs gribēja par varu tikt dē̦lam klāt LP. VII, 189.
par Laimiņas likumiņu (nach der Bestimmung der Laima) tas būs mans arājiņš BW. 10714; 331
(vgl. pa). par (pa BW. 20696,
3) laimi, glücklicherweise; par nelaimi, zum Unglück. kâ par laimi suņi rēja BW. 15545, 1.
kâ par brīnumu (brīnumiem I, 163)
nāk ve̦cs vīriņš JK. III, 70.
es par savu tē̦vu, māti būt[u] nelieša iīgaviņa, was meinen Vater und meine Mutter betrifft BW. 15215.
par tāļumu nava tāļu 26453.
par mani (pa manim Kav.)
dari, kuo gribi, was mich betrifft, meinetwegen;7) statt, zum Nutzen, zum Heil: ej par mani parunāt! Ltd. 1004.
lūdzu savu bāleliņu, lai par mani gavilē BW. 322.
ik naksniņās es aizgāju par brālīti pieguļā RKr. I, 55.
kaŗuot par brīvību, mirt par tē̦vzemi. Kristus cietis par mums. agrāki es biju pret viņu, bet tagad par viņu; 8) par als Stütze des prädikativen Instrumentalš:
māsa jau ir man par saimnieci, die Schwester spielt bei mir die Rolle der Wirtin LP. IV, 185.
raganas meita aizskrēja par žagatu, die Tochter der Hexe lief als Elster davon IV, 32.
mūsu pilsē̦tam jāduod katru gadu viena cilvē̦ka dzīvība pūķim par mielastu LP. IV, 27.
zirgs tai pašā brīdī sabiris par naudas kaudzi LP. VI, 226.
es savai māmiņai par sirdē̦stu vien uzaugu BW. 1679.
par meitiņu dzīvuodama par Laimiņu nebē̦dāju 1099.
ē̦rze̦lē̦ns izaudzis par lielu, vare̦nu ērzeli LP. IV, 89.
par muļķi e̦sat izaudzi nājuši mani, par muļķi pasaulē vazāšuos IV, 40.
pats arvienu vēl gāja kāˆ gājis par mežsargu Aps.
par labu neturu, bet par ļaunu arī neņe̦mu Etn. II, 109. l
ai viss izduodas par jauku, par labu Grünh.
rītu mani cels par skrīveri. [iedeva gre̦dze̦nu pa[rj atmiņu Dunika];
9) kas par, was für ein: kas tad tas par kalnu? LP. IV, 140.
kas par vīru, nedzeŗ alus? BW. 775. kas
tai meitu māmiņai par raže̦nu dzīvuošanu! 383, 3.
brīnījās, kas par lielu ve̦zumiņu 2460.
kas par miežiem saņē̦mušies (lokal der Nom. hier nach
par: kas tie par cilvē̦ki statt
cilvē̦kiem) Bl.;
10) für nach Verben des Kaufens, Verkaufens u. a.:
es nuodevu par ce̦puri ve̦se̦lu rubuli. pats par savu naudu dzeru. izbārstīt naudu par sievišķiem LP. IV, 38.
nuomirt viņš ne par kuo nevarēja LP. VII, 133 ;
11) wegen, zufolge: strazdiņš jēma dzeņa meitu par raibuo kažuociņu (Var.:
dēļ tā raiba kažuociņā) BW. 2535.
par lielu draudēšanu zaldāts pāteica JK. V, 60.
ne+viens nezinājis, par kuo viņai tās čūskas LP. VII, 556.
par kuo tad nu viņa nenāks? A. XI, 107.
gailē̦ns par tuo nieka sitienu nuosprādzis LP. VI, 1, 60;
12) unter, von: viens par di viem: vai Trīne mirs, vai pirts degs RKr. [sic!] 659; 13)
par mit dem Akk.-Instr., selten Nom. eines Adjektivs in der Bedeutung zu, allzu:
nūja... vēl par vieglu LP. IV, 4.
viņš par lieku dusmīgs, er ist gar böse. viņam tās drēbes par vienkāršām LP. III, 1.
viņš par jauns vēl, gew.
par jaunu. par daudz, zu viel: tu biji tiešām par daudz laba Latv.
vinš par drīzi aizmiga DL. Statt des Positivs zuweilen der Komparativ:
tas satrūkās, ka par ilgāk nuogulējis Etn. II, 176.
vai tas nebūs par vairāk? MWM. VIII, 722. In vielen Gegenden fällt das
r in
par ab, sodass
par und
pa dort zusammenfallen. Zufolge dieses lautlichen Zusammenfalles ist ein Schwanken im Gebrauch von
par und
pa eingetreten:
pa (ungew.
par 16796,
5) ļaudīm es dzirdēju, unter den Menschen habe ich gehört BW. 15277.
pa gabalu (par gabālu 318, 11)
es pazinu. [var redzēt pa (= par) versti Dunika].
pa abiem, pa diviem neben
par abiem, par diviem, zu zweien, beide zusammen; pa, par visiem, alle zusammen: viņi par abiem ve̦lnu samina čupā LP. IV, 19, V, 218; VI, 703.
par visiem trim nuocirtuši ve̦lnam gālvas VI, 513.
[gaļa bija vairāk pa redzēšanu nekâ pa ēšanu Dunika].
pa tiesu neben
pār tiesu, in der Tat, wirklich, ernstlich: sak[i], pa˙tiesi (Var. 1:
par tiesu, Var. 2:
pa tiesu), tautu meita! BW. 14801.
viņš mani par nepatiesu (neben
pa nep., mit Unrecht) nuorājis. jauni puiši sasēžas savrup un meitas par sevi Etn. I, 116, neben
pa sevi, für sich abgesondert.
[Zu li. par̃ (dialekt.), per̃, apr. per, urslav. *per, got. fair- lat. per u. a., s. Le. Gr. 517 ff. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 29 ff.]Avots: ME III,
84,
85,
86