aizpluderēties
àizpluderêtiês, mit den Flügeln flatternd hinkommen: zuoss aizpluderējās sle̦pe̦n līdz dārzam A. XXI, 50.
Avots: ME I, 44
Avots: ME I, 44
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plude' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plude' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
nopluderēties
nùopluderêtiês, nùopludurêties, nùopluduruôtiês, eine Weile flattern, die Flügel schwingen: tad atkal lāgiem it kâ nuogurusi (kaiva) nuopluduruojas uz ūdeni A. XI,18. tas dabūja krampjus, nuopludurējās, nuokrita A. XX, 382.
Avots: ME II, 832
Avots: ME II, 832
plude
plude (liela), ein grösseres Flottholz über der Netzbeutelöffnung, an der oberen Leine befestigt Bielenstein Hoizb. 650.
Avots: ME III, 353
Avots: ME III, 353
pludenis
pludenis, der Westwind Bielenstein; pludenis - "vakara ziemeļa vējš, kas mē̦dz nest vasarā lietu un ziemā atkusni".
Avots: ME III, 353
Avots: ME III, 353
pluderēt
pluderēt
II pluderêt, -ẽju, flattem, schwärmen, wackeln: sikspārņi pluderē ap māju Jürg. Refl., -tiês, wanken, flattem: kas tev te kuo pluderēties ap tuo klēti? A. XX, 726. siena maiss nebija labi piesiets; tas sāka tkāt un pluderēties Jürg. Wohl aus d. fludern "volitare".
Avots: ME III, 353
Avots: ME III, 353
Šķirkļa skaidrojumā (3)
paslaves
paslavas, Pluderhosen Manz. Lettus; ["Unterhosen" Baltinov; "nuokāries bikšu dibe̦ns": ja biksēm dibe̦ns nepiegul miesai, tad tām pārāk lielas paslavas. viņa paslavas kâ laba kule; tur variebērtsieku rāceņu Alschwangen]. gaiļa paslavas, auch gaiļa bikses, die Schlüsselblume (primula officinalis) Dond. [Etwa aus * pac(i)lavas (zu li. pakilùs "erhaben", le. pacilu)? Zum Suffix vgl. etwa le. ārd(av)s.]
Avots: ME III, 101
Avots: ME III, 101
plūderēt
plūderêt,
1) auch plùderêties 2 Saikava, flattern, mit den Flügeln schlagen:
tumsā izbiedē̦ta putna blākšķuošā spārnu plūderēšana Latv.;
2) tr., plūderêt Behnen, prügeln
(?): čigāns savu čigānieti pa kārkliem plūderēja [?] (Var.: karbačuoja, šķurināja, teterēja), ka tā agri nesacēle, ka kulīšu nelāpīja BW. 33533 var.;
3) begatten (von Vögeln)
Naud. Vgl. pluderêt II.
Avots: ME III, 360
1) auch plùderêties 2 Saikava, flattern, mit den Flügeln schlagen:
tumsā izbiedē̦ta putna blākšķuošā spārnu plūderēšana Latv.;
2) tr., plūderêt Behnen, prügeln
(?): čigāns savu čigānieti pa kārkliem plūderēja [?] (Var.: karbačuoja, šķurināja, teterēja), ka tā agri nesacēle, ka kulīšu nelāpīja BW. 33533 var.;
3) begatten (von Vögeln)
Naud. Vgl. pluderêt II.
Avots: ME III, 360
pludurēt
pludurêt, -ẽju Lis.; pluduruôt, tr., intr., schwach mit den Flügeln schlagen, hilflos flattern: jaunie putniņi, nuo ligzdas izkrituši, pa zemes vtrsu pludurē Druw. n. Etn. II, 113; RKr. XVII, 74. putns, skŗiedams pa slapjām tapām, spārnus pludurēja MWM. VIII, 889. šauta irbe pluduruoja tīrumiņa galiņā BW. 8877 var. Refl. pludurêtiês, hilflos mit den Flügeln sahlagen : pluduŗē̦damas skrēja raiba, pāršauta vista pār sakņu dārza sē̦tu A. XXI, 135. tikām mēs visi pludurēsimies ar saviem jaunās patiesības spārniem tâpat kâ vistas Niedra Kad mēnesis dilst 22. Vgl. pluderêt II.
Avots: ME III, 354
Avots: ME III, 354