Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pludināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pludināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

aizpludināt

àizpludinât, auch àizplûdinât, (und BW. 33625, 10: aizpļundinât), tr., wegflössen, fort-, wegschwemmen: ūdens plūdi aizpludina zemes pīšļus Hiob 14, 19. mežus aizplūdināja uz pilsē̦tu A. XX, 561. un dzeŗuot aizplūdināt rūpes nuost Rain. Refl. -tiês, wegschwimmen: uzvilka laivas priekšgalu sēklī, lai neaizpludinātuos pruom Laps.

Avots: ME I, 44


atpludināt

atpludinât, [auch atplûdinât], tr., anherschwemmen: malku.

Avots: ME I, 182


iepludināt

ìepludinât, ìeplûdinât, tr., einströmen lassen: tuo (skābekli) ieplūdinādama pūslī A. XX, 515.

Avots: ME II, 52


izpludināt

izpludinât, ‡

2) "ūdenī slapināt, izpeldināt" (wo?); ‡

3) "?": matus ... izlaiduse un izpludinājuse Janš. Bandavā II, 125. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = izpluñcîtiês: lai bē̦rns izpludinās pa ūdeni.

Avots: EH I, 473


izpludināt

[izpludinât Dond., Nigr., ausströmen lassen: izpl. ūdeni nuo grāvja.]

Avots: ME I, 783



pārpludināt

pãrpludinât (unter pãrplûdinât; beide Verba sind ME. III, 170 mit pãr- zu Iesenl),

1): p. pļavas Dunika, Rutzau;

2) hinüberflössen
Dunika, Rutzau: p. pluostu se̦klumam pāri.

Avots: EH XIII, 208



pludināt

pludinât Treiden, Zögenhof, Selg., Kandau, Wandsen, Dond., Dunika, Behnen, Lautb., Gr.-Buschhof, plûdinât, fakt. zu plūst, tr.,

1) ergiessen, machen, dass sich etwas ergiesst,strömt, flutet:
avuots plūdina savus ūdeņus pa V. upi LP. VII, 361. aukstums straujāk plūdina asinis caur ādas asinstraukiem Pūrs III, 75. asariņas pludinuot Seif. III, 2, 184. saule gar mājas stūri plūdināja savu gaismu Zalktis II, 30. ziedi plūdinci ap viņu savu smaŗšu JR. IV, 158;

2) wässern; begiessen; fruchtbar machen
U.;

3) schwimmen tassen, schwimmen:
pl. malku, Holz flössen. būvkuoki un malka tuop paŗ viņu (Gauju) pludināti Plutte 7. ūdens matus plūdināja BW: 30894,10. vilnītis pludināja ziedu tālāki Mācitāja meita 43. daži pludināja ar spieķi dzelzcela grāvī . . . izkurcējušuo le̦du Vēr. II, 1031;

4) zirņus plūdināt, Erbsen weichen
St., U. Refl. pludinâtiês, schwimmen: šķirsts pludinājās jau nedēļām JK. V, 1, 13; Pas. I, 409 (aus Krons-Behrshof). grima, grima, nenuogrima, uz ūdeņa pludinājās JK. I, 153.

Avots: ME III, 353, 354


sapludināt

sapludinât, saplûdinât, tr., zusammenströmen lassen; mit dem Strom zusammentragen: sāka runāt par gŗāvračiem, kas visus purvus sapludinājuši pie Annas sliekšņa Ezeriņs Leijerk. II, 19, gar malām sapludinātas purvainas zemes Konv 2 407.

Avots: ME II, 704


uzpludināt

uzpludinât, ‡

2) emporfluten machen:
gribē̦dams ve̦cuo (nuogrimušuo) pili u. Pas. XIV, 34.

Avots: EH II, 730


Šķirkļa skaidrojumā (3)

pieplūdināt

pìeplûdinât; pìepludinât,

1 ) schwemmend oder bewässernd anfüllen:
upe piepludināta pilna ar malku Bauske. piepludināt pļavu ar ūdeni C.;

2) an- ,hinzuschwemmen:
piepludināt (Dond., Wandsen) oder pieplūdināt (C., Kreuzb.) kuokus pie krasta.

Avots: ME III, 280


plaust

I plaûst (li. plausti "waschen") U., Karls., Bers., Kr., Lis., Lub., -žu, -du, tr.,

1) "piepludināt" Lis.; ausgiessen : neplaud ūdeni! Bers., Lub.; nass machen (durch Waschen namentlich) U.;

2) ausschwatzen
Elv., kund machen, unter den Leuten verbreiten St., U., (mit 2 ) Ruj.: neplaud valuodu! Bers., Lub. dievs tuo gan plaudīs, Gott wird es schon aufdecken, offenbar machen St. Refl. -tiês, strömen (?): upe piepeši sastuop Karpatu kalnus, kuriem tai jāplau,žas cauri Apsk. v. J. 1905, S. 19. Wenigstens in der Bed. 1 nebst plaudiņš 1, planduoksnis, plûst pludi, plauna, plavinàt zu li. pláuti "spülen", and. fliotan "fliessen", aksl. plovǫ "fliesse", plujǫ "schwimme", ai. plavatē, gr. πλέ(Ƒ)ει "schifft, schwimmt", πλύνω "wasche", la. pluere "regnen", ahd. flouwen "spülen, waschen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 94 f. und Trautmann Wrtb. 224. Die Bed. 2 kann auf der Bed. 1 beruhen, doch kommt für die Bed. "(unter den Leuten) verbreiten" auch die Wurzel von plaûdis I in Betracht.

Avots: ME III, 327


vīle

I vìle,

1): (apģē̦rbu) izmeklēja vīli vīlē. brunči vīļu vīlēm mē̦tājās Vanagu ligzda 187;

3): kad sausa pļava, savīlē ("sakasa") vìlē 2 , ar grābekļa siekstu sastumj, - un klēpis gatavs Heidenfeld; ‡

4) "?": pārpludināt pluostu vīlei ("se̦klai vietai Bārtas upē") pāri Dunika.

Avots: EH II, 792