I vìle (li. vylė˜ "Strieme" bei Bezzenberger GGA. 1885, S. 942; "Schwiele"),

1) der Saum, die Naht:
bikšu vīles BW. 18922, 3 var. kre̦kla vīlītē 5628. svārkiem vīle nuoplīsuse 20642. šūn . . lindraciņas tē̦raudiņa vīlītēm! 7476. dižam šuvu rakstīdama, mazam vīli vīlē̦dama 10513, 3. drēbju vīles A. XX, 558. aukstums ve̦lkas caur visām vīlēm 1944;

2) eine Schramme
L., Strieme, Narbe U.;

3) "?": labības vīle Stari III, 24. Wohl zu vît, s. Leskien Abl. 288 und Nom. 462, v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 270, Walde Vrgl. Wrtb. I, 230.

Avots: ME IV, 639

I vìle,

1): (apģē̦rbu) izmeklēja vīli vīlē. brunči vīļu vīlēm mē̦tājās Vanagu ligzda 187;

3): kad sausa pļava, savīlē ("sakasa") vìlē ² , ar grābekļa siekstu sastumj, - un klēpis gatavs Heidenfeld; ‡

4) "?": pārpludināt pluostu vīlei ("se̦klai vietai Bārtas upē") pāri Dunika.

Avots: EH II, 792

II vĩle, die Feile. Nebst estn. wīľ aus mnd. vile.

Avots: ME IV, 639