Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pluta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pluta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

pluta

I pluta (li. plutà "die Kruste"),

1) das Fleisch
Oppek. n. U.: zirgs labs nuo plutas (oder: labā plutā Kreuzb.), gut von Luder U. mūsu zirgs arvien uzturas plutā, sieht immer wohlgenährt aus Tirs.;

2) Pl. plutas L., St., Bergm. n. U., die kahle (zarte, sanfte) Haut, die Kopfhaut
Ronneb.; eine dünne Haut! überhaupt; die Hautfarbe: griez matus nuost līdz plutai ("bis zur kahlen Haut")! Oppek. n. U. (oder: bis zum Fleisch?), Golg., Mar. sāka mazgāt kājas, ar patikšanu spaidīdama mīkstuo, sārtuo plutu V. Eglītis. ģīmja pluta bij iepe̦lē̦ka Blaum. viņi savā plutā sāk līdzināties iedzimtajiem A. v. J. 1899, S. 149. plutadas farbige Häutchen, die Moosbildung auf eisenhaltigem Wasser;

3) plutas, Eingeweide
Depkin n. U., Mag. XX, 3, 220. Zu slav. plъtь "Fleisch, Haut". Wenn von der Bed. "Häutchen" auszugehen ist, wohl (vgl. Būga KSn. I, 276) nebst ai. plutá-ḥ "schwimmend" u. a. zur Wurzel von plevināt.

Avots: ME III, 359

pluta

II pluta, = skabarga: tāda maza pluta aizgājusi aiz naga Dond.

Avots: ME III, 359

plutains

plutaîns U., glatt: plutains ģīmis. Wohl zu pluta I.

Avots: ME III, 359

Šķirkļa skaidrojumā (5)

melnīksnējs

me̦l˜nûksnẽjs, dunkle Hautfarbe habend, brünett C., Smilt., [Ronneb.], Bers., Lub., [Salisb., Salis]: me̦lnūksnējs ģīmis, me̦lnūksnēja pluta.

Avots: ME II, 599

piesust

II pìesust,

1) berauscht werden (vom Trinken):
viņš jau tāds piesutis N.-Peb.;

2) in der Hitze und Feuchtigkeit ankleben
(intr.): zeķe piesutusi pie kājas. kad cūku ilgi tur karstā ūdenī, tad tai pluta piesūt (neatle̦c);

3) mit Schmutz vollkleben
(intr.): galva piesutusi;

4) "nicht gut ausbacken
(intr.)": maize piesutusi N.-Peb. garuoza maizei piesutusi ("?") Bauske.

Avots: ME III, 298

pļuta

pļuta, das Fleisch (eines lebenden Tieres) Oppek. n. U.; nuo pļutas izkrist, abmagern Brasche. - Vgl. pluta I 1.

Avots: ME III, 374

pļūtīt

pļũtît Līn., Salisb., Wolm., pļùtît 2 Kl., pļūtît U., Dond., -ĩju, Durchfall haben: teļi šuopavasar stipri pļūtīja, jāduod zâles pret pļūtīšanu Dond. Nebst klr. плютить "es herrscht Unwetter" und poln. pluta "Regen mit Schnee" zur Wurzel von plevinât.

Avots: ME III, 374