Paplašinātā meklēšana

I pluta,

2): tāda mana vȩdȩkla, - tumšu plutu (Teint)
Sieva 138. gaišu plutu Azand. 20. viņai tik balta p. (Haut) kâ piens AP. nuogriêzt matus da plutas (Kopfhaut) Warkl. (in dieser Bed. auch in Serbig.); zarte Haut Sessw.; "ein dunkles Häutchen über der eigentlichen Haut gesengter Schweine" Alswig, C, Meselau, Ramkau; die Schleimhaut des Magens Lemb.; "kas blauznām līdzīgs" Frauenb.: maziem bērniņiem ir tāda p. galvā. kad p. ausīs, tad kreimuotas guovis; "Haut!" ME. III, 359 in "Haut" zu verbessern: "was von den Kaldaunen abgeschrapt wird" (plutas) Für.: es tev tâ duošu, ka plutas lēks zemē; zâles, kad teļiem p. (eine gewisse Hautkrankheit) uzmȩtusēs. p. izskatas kâ mīkla Pēt. Av. II, īp. pielik., S. 5.

Avots: EH II, 303

I pluta (li. plutà "die Kruste"),

1) das Fleisch
Oppek. n. U.: zirgs labs nuo plutas (oder: labā plutā Kreuzb.), gut von Luder U. mūsu zirgs arvien uzturas plutā, sieht immer wohlgenährt aus Tirs.;

2) Pl. plutas L., St., Bergm. n. U., die kahle (zarte, sanfte) Haut, die Kopfhaut
Ronneb.; eine dünne Haut! überhaupt; die Hautfarbe: griez matus nuost līdz plutai ("bis zur kahlen Haut")! Oppek. n. U. (oder: bis zum Fleisch?), Golg., Mar. sāka mazgāt kājas, ar patikšanu spaidīdama mīkstuo, sārtuo plutu V. Eglītis. ģīmja pluta bij iepe̦lē̦ka Blaum. viņi savā plutā sāk līdzināties iedzimtajiem A. v. J. 1899, S. 149. plutadas farbige Häutchen, die Moosbildung auf eisenhaltigem Wasser;

3) plutas, Eingeweide
Depkin n. U., Mag. XX, 3, 220. Zu slav. plъtь "Fleisch, Haut". Wenn von der Bed. "Häutchen" auszugehen ist, wohl (vgl. Būga KSn. I, 276) nebst ai. plutá-ḥ "schwimmend" u. a. zur Wurzel von plevināt.

Avots: ME III, 359

II pluta, = skabarga: tāda maza pluta aizgājusi aiz naga Dond.

Avots: ME III, 359

‡ III pluta Aahof "= pluts I".

Avots: EH II, 303

plutaîns, ‡

2) mit einer gewissen Hautkrankheit behaftet:
iesmērē... plutaiņas vietas Pēt. Av. II, īp. pielik., S. 5.

Avots: EH II, 303

plutaîns U., glatt: plutains ģīmis. Wohl zu pluta I.

Avots: ME III, 359

me̦l̃nûksnẽjs, dunkle Hautfarbe habend, brünett C., Smilt., [Ronneb.], Bers., Lub., [Salisb., Salis]: me̦lnūksnējs ģīmis, me̦lnūksnēja pluta.

Avots: ME II, 599

II pìesust,

1) berauscht werden (vom Trinken):
viņš jau tāds piesutis N.-Peb.;

2) in der Hitze und Feuchtigkeit ankleben
(intr.): zeķe piesutusi pie kājas. kad cūku ilgi tur karstā ūdenī, tad tai pluta piesūt (neatle̦c);

3) mit Schmutz vollkleben
(intr.): galva piesutusi;

4) "nicht gut ausbacken
(intr.)": maize piesutusi N.-Peb. garuoza maizei piesutusi ("?") Bauske.

Avots: ME III, 298

‡ plaûksnains ² AP., = blaugznains: kam plauksnaina pluta, tam mati neaug.

Avots: EH II, 285

pļuta, das Fleisch (eines lebenden Tieres) Oppek. n. U.; nuo pļutas izkrist, abmagern Brasche. - Vgl. pluta I 1.

Avots: ME III, 374

pļũtît Līn., Salisb., Wolm., pļùtît ² Kl., pļūtît U., Dond., -ĩju, Durchfall haben: teļi šuopavasar stipri pļūtīja, jāduod zâles pret pļūtīšanu Dond. Nebst klr. плютить "es herrscht Unwetter" und poln. pluta "Regen mit Schnee" zur Wurzel von plevinât.

Avots: ME III, 374

III pluts Warkl. "= pluta">pluta, die kahle Kopfhaut".

Avots: ME III, 359

‡ IV pluts "?": alus biezum[u] bij biezs, bet pluta ("putu") neturēja Lubn. n. FBR. XVII, 131. Zu pluta I 2?

Avots: EH II, 303