I pluta (li. plutà "die Kruste"),

1) das Fleisch
Oppek. n. U.: zirgs labs nuo plutas (oder: labā plutā Kreuzb.), gut von Luder U. mūsu zirgs arvien uzturas plutā, sieht immer wohlgenährt aus Tirs.;

2) Pl. plutas L., St., Bergm. n. U., die kahle (zarte, sanfte) Haut, die Kopfhaut
Ronneb.; eine dünne Haut! überhaupt; die Hautfarbe: griez matus nuost līdz plutai ("bis zur kahlen Haut")! Oppek. n. U. (oder: bis zum Fleisch?), Golg., Mar. sāka mazgāt kājas, ar patikšanu spaidīdama mīkstuo, sārtuo plutu V. Eglītis. ģīmja pluta bij iepe̦lē̦ka Blaum. viņi savā plutā sāk līdzināties iedzimtajiem A. v. J. 1899, S. 149. plutadas farbige Häutchen, die Moosbildung auf eisenhaltigem Wasser;

3) plutas, Eingeweide
Depkin n. U., Mag. XX, 3, 220. Zu slav. plъtь "Fleisch, Haut". Wenn von der Bed. "Häutchen" auszugehen ist, wohl (vgl. Būga KSn. I, 276) nebst ai. plutá-ḥ "schwimmend" u. a. zur Wurzel von plevināt.

Avots: ME III, 359

I pluta,

2): tāda mana vȩdȩkla, - tumšu plutu (Teint)
Sieva 138. gaišu plutu Azand. 20. viņai tik balta p. (Haut) kâ piens AP. nuogriêzt matus da plutas (Kopfhaut) Warkl. (in dieser Bed. auch in Serbig.); zarte Haut Sessw.; "ein dunkles Häutchen über der eigentlichen Haut gesengter Schweine" Alswig, C, Meselau, Ramkau; die Schleimhaut des Magens Lemb.; "kas blauznām līdzīgs" Frauenb.: maziem bērniņiem ir tāda p. galvā. kad p. ausīs, tad kreimuotas guovis; "Haut!" ME. III, 359 in "Haut" zu verbessern: "was von den Kaldaunen abgeschrapt wird" (plutas) Für.: es tev tâ duošu, ka plutas lēks zemē; zâles, kad teļiem p. (eine gewisse Hautkrankheit) uzmȩtusēs. p. izskatas kâ mīkla Pēt. Av. II, īp. pielik., S. 5.

Avots: EH II, 303

II pluta, = skabarga: tāda maza pluta aizgājusi aiz naga Dond.

Avots: ME III, 359

‡ III pluta Aahof "= pluts I".

Avots: EH II, 303