Paplašinātā meklēšana

ârpràtĩba, der Wahnsinn, die Unvernunft: bet saimnieks visā ārprātībā gudrs diezgan LP. IV, 25.

Avots: ME I, 243

aspràtĩba, der Scharfsinn: palamās it sevišķi atspuoguļuojas tautas asprātība Etn. II, 94.

Avots: ME I, 144

aûgstpràtĩba, Hochmut, Hoffart: vai tu nebūsi nuošķīries nuo citiem tik garīgā augstprātībā Kaudz. M.

Avots: ME I, 217

bezpràtĩba, die Sinnlosigkeit, Absurdität, Unvernunft: izņemuot bezprātību, tu ne˙kuo citu nespēji teikt JR. V, 12. viņa mīlestība sniegsies vai līdz bezprātībai Etn. II, 20.

Avots: ME I, 285

brĩvpràtība,

1) die Freiwilligkeit

2) die Freisinnigkeit, der Freisinn:
Valdemārs nuo brīvprātības principiem ne suoli nav atkāpies *.

Avots: ME I, 336

dràugpràtĩba ,* die Freundschaftlichkeit Ar.

Avots: ME I, 491

druôšprâtîba ^2, die Tapferkeit Ahs.

Avots: ME I, 508

gùodpratĩba, der Anstand, Bescheidenheit.

Avots: ME I, 690

gùodpràtĩba, ehrenhafte Gesinnung: guodprātība pret ve̦cuo kareivi Aps.

Avots: ME I, 690

‡ grèizpràtība (Neologismus?) Dünsb. Kokles meita 10, = grèizsir̂dĩba, die Eifersucht.

Avots: EH I, 403

labpràtĩba:

1) auch Trik. u. a.; ‡

2) gute Stimmung, Wohlgefallen:
lielā labprātībā izsaucās saimniece Janš. Mežv. ļ. II, 15.

Avots: EH I, 710

labpràtĩba, der gute Wille, die Bereitwilligkeit: Ieva pēc labprātības atmeta vīram kādas kapeikas Aps. lai viņa mazās labprātības neatraiduot Kaudz. M.

Avots: ME II, 396

ļaũnpràtĩba, die Böswilligkeit, Tücke: viņš atklāj pretinieka ļaunprātību Kundz.

Avots: ME II, 532

lḕ̦npràtĩba: schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I. 278).

Avots: EH I, 738

lḕ̦npràtĩba, die Sanftmut, Langmut: kas izteiks, Jēzu, tavu lē̦prātīgu? GL.

Avots: ME II, 460

‡ lēņprātība Strods Par. vōrdn. 104, = lḕ̦npràtĩba.

Avots: EH I, 738

lẽ̦tpràtĩba, der Leichtsinn. Gew. vieglprātība.

Avots: ME II, 463

liegpràtĩba: auch Dünsb. Vilis un M. 53, 56, 100.

Avots: EH I, 752

liegpràtĩba, der Leichtsinn: liegprātība ieve̦d cilvē̦ku puostā Ahs.

Avots: ME II, 493

liẽlpràtĩba, das Hochhinauswollen, das Denken auf grosse Dinge U.

Avots: ME II, 500

mazpràtĩba, der Blödsinn: lai dievs pasargā katru mātes bē̦rnu nuo mazprātības Ahs.

Avots: ME II, 573

mīlprātĩba, die Freundlichkeit, das Wohlwollen Fürecker, U. [Dürfte jetzt - wie auch das folgende Adjektiv - wohl nur mit ļ vorkommen.]

Avots: ME II, 645

nepràtĩba, der Unverstand, die Unvernunft: sieva neprātībā nuoslacījusi ar maizes riecienu netīru galdu LP. V, 84. tie nezinuot, kuo neprātībā daruot A. XI, 57.

Avots: ME II, 728

nesapratĩba, der Unverstand: savā nesapratībā viņš tuo uzskatīja par varmācību LP.

Avots: ME II, 731

neviênpràtĩba, die Uneinigkeit, Misshelligkeit, Zwietracht: ceļā izceļas nevienprātība Lp. V, 40.

Avots: ME II, 740

[pãrpràtĩba, der Übermut (?) Wagner n. u.]

Avots: ME III, 171

plânpràtĩba, der Schwachsinn; ve̦cuma plānprātība, dementia senilis Ārstn. kalend. II, 46.

Avots: ME III, 330

pràtĩba U., die Verständigkeit.

Avots: ME III, 380

saprātĩba, die Verständigkeit, Umsicht: viņš... manai saprātībai... dāvināja pilnīgu uzticību A. XX, 836.

Avots: ME II, 707

tàisnpràtĩba, Rechtschaffenheit, Gerechtigkeit(ssinn): acis, kuŗās spuoguļuojas taisnprātība un labsirdība Kaln. Uozuolk. māc. 19.

Avots: ME IV, 125

trakprātība, = trakgalvība.

Avots: ME IV, 219

trulpràtĩba,* der Stumpfsinn: tie pieņe̦mas trulprātībā A. v. J. 1896. S. 18.

Avots: ME IV, 245

vâjpràtība,* der Schwachsinn.

Avots: ME IV, 493

vẽjpràtĩba,* die Windigkeit, der Leichtsinn.

Avots: ME IV, 552

vìeglpràtĩba, der Leichtsinn.

Avots: ME IV, 654

viênpràtĩba:* schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 300).

Avots: EH II, 796

viênpràtĩba,* die Einmütigkeit L., das Einverständnis, die Verträglichkeit U.: draugu vienprātība Ar. Krišj. Valdemārs 53.

Avots: ME IV, 663

apķērkt, tr., verschreien: apķē̦rkta asprātība Latv.

Avots: ME I, 98

atspuõguļuôt, tr., wiederspiegeln: ūdens atspuoguļuo mēnesi Laps. mēs re̦dzam tē̦lu, kas sevī dzīvi atspuoguļuo jaunu pasaules ieskatu Vēr. I, 1434. Refl. -tiês, sich wiederspiegeln: viņās (palamās) it sevišķi atspuoguļuojas tautas asprātība Etn. II, 94. viņa sejā atspuoguļuojās nuogurums Vēr. II, 143. atspuõguļuojums, auch atspuogulis Lautb., Stari II, 573, Wiederspiegelung, Abglanz, Widerschein, Reflex: priekšme̦tu atspuoguļuojums gaisā.

Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln
Wiederspiegelung = Widerspiegelung

Avots: ME I, 196

mè̦lkulĩba, die Verlogenheit: lielās vienprātības vietā nu dzimst nuodevība, me̦lkulība Stari II, 982.

Avots: ME II, 595

samèļuôt, ‡

2) "asprātības sarunāt": tev šuoreiz neizdevās s. Warkl.

Avots: EH XVI, 430

saskaņa,

1) das Zusammenstimmen, die Harmonie
U., die Übereinstimmung: vienprātība un saskaņa A. XI, 37. iegribas un spēju nevar vienuot saskaņā Asp. attīstīsies pilnā saskaņā A. XI, 473. ... kas re̦dzams ne vien nuo vārdu saskaņas (Übereinstimmung), bet arī nuo vienādām konstrukcijām A. v. J. 1897, S. 238. tie mīlējās abi kâ skaņas, kas saldās saskaņās plūst JR. IV, 126;

2) der Akkord in der Musik
U.: harmonijas jeb saskaņu mācība MWM.;

3) der Reim
U.

Avots: ME III, 731, 732

savrupĩba* Wid., savrūpība*,

1) die Abgeschlossenheit, Abgesondertheit:
nevienprātība un savrupība vājina spē̦kus B. Vēstn.;

2) der Egoismus
Ceim., B. Vēstn.

Avots: ME III, 792

smīna(s), smīnas Bers., smĩns Ermes, Arrasch, Jürg., Salis, Ruj., Siuxt; Bauske, smîns Saikava, smī`ns 2 Golg., Adl., Gr.-Buschhof, Vīt., (bedeutsames) Lächeln: lūpas raustīja smīnas Apskats 1903, S. 450. tev savieba lūpas aukstas smīnas Zeif. III, 2, 148. ap lūpiņām virinājās blēdīgs smīns Ziltars, Memelshof. ap lūpu kaktiņiem viņam raustījās smīns Stari III, 28. dēj uodzes smīna V. Egl. Eleģijas 38. vieglprātības smīns Duomas III, 944. viņas smīni... tikai viņam pašam zīmēti MWM. VIII, 648. klusā laimes smīnā teica Stari II, 587. nebēdīgā smīnā Vīt. 63. gudru smīnu lūpu kaktiņuos 57. nelabā smīnā salauztās lūpas MWM. VIII, 889. nuovērsa vaigu smīnu viepās Apskats 1903, S. 317. nesavaldīju smīnu 448.

Avots: ME III, 967

smīna(s), smīnas Bers., smĩns Ermes, Arrasch, Jürg., Salis, Ruj., Siuxt; Bauske, smîns Saikava, smī`ns ² Golg., Adl., Gr.-Buschhof, Vīt., (bedeutsames) Lächeln: lūpas raustīja smīnas Apskats 1903, S. 450. tev savieba lūpas aukstas smīnas Zeif. III, 2, 148. ap lūpiņām virinājās blēdīgs smīns Ziltars, Memelshof. ap lūpu kaktiņiem viņam raustījās smīns Stari III, 28. dēj uodzes smīna V. Egl. Eleģijas 38. vieglprātības smīns Duomas III, 944. viņas smīni... tikai viņam pašam zīmēti MWM. VIII, 648. klusā laimes smīnā teica Stari II, 587. nebēdīgā smīnā Vīt. 63. gudru smīnu lūpu kaktiņuos 57. nelabā smīnā salauztās lūpas MWM. VIII, 889. nuovērsa vaigu smīnu viepās Apskats 1903, S. 317.

Avots: ME III, 967

tuviniẽks U., tuveniẽks C., Nigr., R. Kam. 126; MWM. V1, 31 (f. -niẽce), wer sich in der Nähe befindet, in der Nähe wohnhaft ist; ein Nahestehender, ein Verwandter U.: dzinēji, kuriem bija tāļāku mājas, sāka duoties nuo vakara puses un tuvinieki nuo rīta... pruojām Lautb. Luomi 183. (tirgu) nelaidīs ne˙viens tuvinieks garām Vēr. II, 1299. vientulis, kam nebija ne radu, nei ar tuvinieku Krilova pas. 54. nelaiķa tuvinieki BW. III, 3, S. 861; A. Xl, 741. vienprātība tuvinieku starpā A. v. J. 1900, S. 883.

Avots: ME IV, 276

vaiksts (auch mit -gst- geschr.),

1) = vaibsts, der Gesichtszug; verzogenes Gesicht (mit aî ² ) Segew.; die Gebärde (mit ài ² ) Fest.; seltsame Gehärde L.: acīs un vaikstuos atspuoguļuojās ārprātība Kaln. Ozolk. m. 87. īpašības vārduos, vaikstuos un zīmēs izlikdami, izrādīdami Kronw. n. Seifert Chrest. III, 136 viņas . . . vaiksti bija tādi, ka . . . pētītāji . . , sāka saprast Kaudz. M. 224. ne trīsa viņa cē̦lā sejā, ne vaiksti nebij manāmi Dēmons 21;

2) "kas vaikstās" (mit ài ² ) Fest., (mit aî ) Sessw.; wer viel schreit, lärmt
Kand.; wer viel und laut lacht Libau; ein Possenreisser Depkin n. U., Hasenkanzler Für. I;

3) ein ungestaltetes Wesen, eine Maske
St.; ein Schreckbild A. Gesangb., Dobl., Naud.; Plur. vaiksti, Phantasien, Visionen Wid.: nuo briesmām, kas kâ vaiksti ap mums strādās Plūd. Llv. II, 68. tu nāves vaikstu trieci A. Gesangb. slimnieks tâ nuomuocījies ar vaikstiem, ka nezi vai celsies Dobl. mē̦tājas pa gultu it kâ vaiksti muocītu, it kâ baigus re̦dzē̦tu Alksnis-Zundulis. kâ laižuos miegā, te vaiksts klāt un jāmuostas atkal DL. vaiksti tâ muoca slimuo, un ka[d] tie jau cilvē̦ka kauluos, tad jau nāvīte arī teju, teju ebenda. sapņu vaiksts, ein Traumbild V. Zu vaikstît.

Avots: ME IV, 436, 437