Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'prašņāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'prašņāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

apprašņāt

apprašņât, = ‡ apprasît: a. par tuo visus kaimiņus; mit dem Objekt im Dativ: viņš visiem apprašņāja, vai tas tiesa Dunika. Refl. -tiês, = apprasîtiês: a., vai kāds tuo redzējis Dunika, Jürg., Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 106



izprašņāt

izprašņât (unter izprašinât ), ‡ Refl. -tiês, zur Genüge (vergeblich) aus-, nachforschen Dunika u. a.: saimnieks izprašņājās visā apkārtnē, bet nuozagtā zirga pē̦das nesadzina.

Avots: EH I, 474


noprašņāt

[nùoprašņât, wiederholt fragen nach: nuoprašņāja pēc saimnieka, bet neatrada Bauske.]

Avots: ME II, 834


paprašņāt

[paprašņât, paprãšņât, ein wenig ausfragen: paprāšņājusi Jē̦kabam par viņa skuolē̦nu mācības gaitu Janš. Dzimtene V, 289.]

Avots: ME III, 83


pārprašņāt

pãrprašņât, wiederholt befragen, ausforschen: viņš visus pārprašņāja uotrreiz Dunika. vācietis viņai visu pārprašņāja vāciski Jaun. Ziņas 1938, № 186.

Avots: EH XIII, 208


prašņāt

prašņât Nigr., Treiden, -ãju, wiederholt fragen, ausfragen, ausforschen: meitas neprašņāja pēc īgnuma ieme̦sla MWM. IV, 343. "kas ir sieviete?" viņš prašņāja XI, 275. pēc ilgas prašņāšanas un meklēšanas dabūja ruokā Blaum.

Avots: ME III, 378


saprašņāt

saprašņât Dunika, = saaîcinât: s. visus radus uz kāzām.

Avots: EH XVI, 438

Šķirkļa skaidrojumā (7)

dibenēt

dibenêt ausfragen, ausforschen: velti kuo d. un prašņāt Janš. Dzimtene IV, 182 (ähnlich III, 26; V. 485. Bandavā I, 24 u. a.).

Avots: EH I, 319


izdirbināt

izdirbinât,

1) "iztirdīt izprašņāt" Meiran, N.-Peb.;

2) "iztricinât" Lubn.; "voll standig ausschütte(l)n" Rugāji: i. labību, miltus "izkustinât, izstaipît (nuotirpušus luocekļus; mit ir̃ ) Schibbenhof;

3) "herausziehen"
Lubn.: (ar makšķeri) i. zivi;

4) "eilig (etwas) verrichten"
PV.;

5) "(eine feine, mühsame Handarbeit herstellen"
PV. Refl. -tiês PV. "eine Zeitlang an einer feinen, mühsamen Handarbeit ar beiten".

Avots: EH I, 442



taprināt

taprinât,

1) Zeugnis geben, zeugen
Fürecker (s. A. v. J. 1899, S. 337), Lng., Elvers 298, L. ("Kurl."), St. ("Livl."), Dond. n. U., Nigr.;

2) "=pratināt, prašņāt" Dond., Wandsen. Zu taprs? Zur Bed. 2 vgl. tapšinât.

Avots: ME IV, 131


terpināt

ter̃pinât (fehlerhaft für tẽrpinât?) AP. "izprašņāt". Vgl. tērpinât II 2.

Avots: EH II, 676


tirdīt

tir̂dît: auch Oknist (prs. tir̂dīju), Alswig, N.-Laitzen, Smilt., (mit ir̃) Dunika, Jürg., Lemb., (mit ìr) Serben, (mit ìr 2 ) Linden in Livl., (mit ir̂ 2 ) Allendorf, OB., Zögenhof, ("neatlaidīgi izprašņāt") Seyershof. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 730.

Avots: EH II, 683


ziģenēt

ziģenêt: "taujāt, prašņāt, censties izzināt" KatrE.

Avots: EH II, 806