Paplašinātā meklēšana

nepraša,

2): auch A.- Ottenhof n. FBR. XVI, 85.

Avots: EH II, 17

nepraša,

1) das Nichtverstehen, die Verlegenheit:
viņa bija tādā neziņā un neprašā A. XII, 813, 414;

2) comm., der (die) Unwissende, Nichtkenner, Laie:
neprašas, neprašas tie sveši ļaudis BW. III, 1, S. 74. sapruoties, neprašiņa, ka es tevis negribēju! BW. 1030. kâ neprašas bē̦rns ruotājas ar spuožām bumbiņām Asp. [cits arī ir nepraša, tāpēc ka tam daudz gudrības nav Glück Sirach 19, 19.]

Avots: ME II, 728

nesapraša,

2): jauns es biju, n., kâ bildina meitu māti BW. 14734, 2.

Avots: EH II, 19

nesapraša,

1) der Unverstand, die Verlegenheit:
tas aiz nesaprašas tuo nuosit LP. VII, 839. es iesaucos nesaprašā Latv.;

2) [auch: nesaprašņa Celm.] comm., der Unverständige, Pfuscher;
im Plur. auch nesapraši Jes. 35, 8, Rainis.

Avots: ME II, 731

‡ nuopraša Balt. zemk. pieL 1884, S. 223, der Begriff, die Vorstellung, Auffassung, Ansicht.

Avots: EH II, 78

praša Ar.,

1) das Verstehen, die Verständigkeit, Handfertigkeit, Kunstfertigkeit:
smalka dailes praša. strādāti viņi ar mākslu un prašu JR. IV, 99. viņš... klibuoja... pa durvīm ārā, atkai attīstīdams visu savu klibuošanas prašu (seine Fertigkeit im Hinken) Janš. Dzimtene V, 129. tas slīd gar stāvumiem ar brīnišķīgu prašu MWM. VI, 325;

2) das Verstehen, der Verstand, die Meinung:
pēc manas prašas ne˙kāda jē̦ga ar sapņiem nav Janš. Dzimtene IV, 201. .

Avots: ME III, 378

sapraša Dond. n. FBR. V, 130,

1) der Verstand, die Vernunft
Wid.: sapraša bijuse tâ pat kâ cilvē̦kam LP. VII, 903. šim sākuse griezties ve̦cā sapraša atpakaļ ebenda S. 943. viņš man atdeva saprašu A. XI, 572. vai jums saprašas (sind Sie bei vollem Verstand? meinen Sie das im Ernst?)? Jaun. mežk. 28. ar saprašu (vernünftig, mit dem nötigen Verständnis) likt ruoku pie sava laika uzde̦vumiem Teodōrs MWM.;

2) comm., ein vernünftiger, verständiger Mensch
Spr.

Avots: ME II, 707

apķêriens: dažam cilvē̦kam visās darīšanās ir labs a. Ahs. gaišu saprašanu un ātru apķērienu Janš. Mežv. ļ. II, 503. dē̦lam a. Pas. VI, 336.

Avots: EH I, 96

‡ dudurmice (wo?) "nepraša".

Avots: EH I, 339

I dur̃nis: ak tu durnis, nesapraša! BW. 35013, 3 var.

Avots: EH I, 344

izkuģuôt, ‡

3) "nesaprašanas dēļ izdarīt zaudējumus" Frauenb: viņš izkuģuojis visu savu veikalu (dzīvi).

Avots: EH I, 459

jezme: "prāts" Setzen: vai tad tev jezmes (= jē̦gas, saprašanas) ne˙maz nav! Salwen. še vairs nav ne˙kādas jezmes (= kārtības, jē̦gas) Fehsen.

Avots: EH I, 563

ķezēklis,

3): "nejē̦ga, nepraša" Kurmene.

Avots: EH I, 698

‡ lebijàss ² Saikava,

1) "nepraša, neizveicīgs cilvē̦ks; gaŗš cilvē̦ks":

2) "eine zum Pflanzen bestimmte Kartoffel"
(?).

Avots: EH I, 730

leteris,

1) ein Plumpsack:
ei sunīti, leterīti, kam nuoslīki e̦ze̦rā? BW. 30516, 1. Vgl. auch kājas iet leteŗu leterēm Nerft;

[2) "nepraša, nejē̦ga" Wessen]; "ļurba" Nerft.

Avots: ME II, 454, 455

lìeta,

1): ein Handwerkzeug
Kaltenbr.: jam ir lietas. nevajag lietu, vajag saprašanas. šis izdarījis lietu ("eine Untat"); kuo tu viņam darīsi? Seyershof; der penis (wie d. Ding) Frauenb.;

3): nuo šitā lietas neizies Warkl. Zu li. lieta s. auch Fraenkel FBR. XI, 55.

Avots: EH I, 757

muõcîgs, quälend, peinlich L.: tâ viņa palika stāvuot muocīgā neprašanā A. XII, 814.

Avots: ME II, 681

‡ mũrlãpis Stenden "nejē̦ga, nesapraša". Vgl. mũlãps.

Avots: EH I, 839

‡ ne̦muõļa N.- Peb., Ramkau, comm., "nejē̦ga, nepraša" Laud.

Avots: EH II, 16

‡ neuomis "nejē̦ga, plānprātiņš" Ruj.; neùoms "nesapraša, vientiesis" Nötk.

Avots: EH II, 22

‡ nepraška Pilda n. FBR. XIII, 46, Warkl., Tdz. 39639; 44682, Pas. V, 325 (aus Lixna), = nepraša 2.

Avots: EH II, 17

neprašķiņš, f. - šķene BW. 6994, 17730, 8, hochle. für nepraša 2.

Avots: ME II, 728

‡ nuoprata Stockm. n. Balt. Zemk. piel. 1884, S. 223, = ‡ nuopraša.

Avots: EH II, 78

pãrprast,

1) missverstehen:
Lūdzu te manis nepārprast A. XX, 141;

2) geistig übersehen
(das ganze Obj.), verstehen Für., wohl verstehen L. Subst. pãrprašana, das Missverstehen, - das Verstehen Für.; pãrpratẽjs, wer missversteht; pãrpratums, das Missverständnis: tam nācās izskaidruot pārpratumus Kundz.

Avots: ME III, 171

prast (li. pràsti "verstehen; gewohnt werden"), prùotu, pratu, verstehen, begreifen, merken U.: tu viņus varēji prast, du konntest sie verstehen Manz. Sprw.: nepruot ne mū, ne bē, (versteht gar nichts). lasīt, rakstīt prast, zu lesen, zu schreiben verstehen. nuo galvas prast, auswendig verstehen. nuo manim meitas bēga, bēga liela, bēga maza; maza bēga neprazdama (Var.: maza bēga, nesaprata; mazas bēga muļķībā), k˙āda ve̦lla lielas bēga? BW. 13346, 4. guodu prast, wissen, was zum Anstande gehört, Lebensart besitzen U.: vajaga jau arī guodu prast Kav. kaunu prast, sich schämen, Schande haben: Sprw. kas kaunu nepruot, tas badu nemirst. sievas, pruotiet kaunu, eit[a] papriekšu sētiņā! BW. 26I40. juokus prast,

a) zu scherzen verstehen,

b) Scherz, Spass verstehen:
juokus tu ne˙maz vairs nepruoti Jaunais mežkungs 68. = Das Part. Praes. prazdams oft zur Verstärkung von prast und den dazu gehörigen Komposita:- Andrējs nevarēja mātes izturēšanuos ne prazdams izprast A. v. J. 1900, S. 679. Refl. -tiês, verstehen, begreifen, merken, eine Gelegenheit wahrnehmen, benutzen: tu nepruotais ne˙nieka, du verstehst nichts Manz. pruoties, meitu māmulīte, kuo vajaga tautietim: apklāj savu liepu galdu, uzliec saldu mielastiņu! BW. 14680. pruoties, mans kumeliņš, kad es gruožu kustināju; pruoties, mana līgaviņa, kad es acis mirkšķināju! 22811. bē̦rniem jāpruotas duot ve̦cākiem guodu. pruoties. pacelt ve̦cākam cilvē̦kam krē̦slu! Grünwald, Ekau. lai tik pate pruotuoties savu laimi saņemt Janš. B. 208. tâ iet, kad laikā nepruotas un gadu nuo gada nekuopjas un nepravījas ebenda 200. guodu, kaunu prasties, = g., k. prast: sieva, pruoties guodu, ej pa priekšu sētiņā! BW. 26140, 1. pruoties kaunu, atkāpies, man jau cita sade̦rē̦ta! 11502, 2. - Subst. prašana, das Verstehen, Begreifen; pratẽjs, wer versteht, begreift, der Verständige, der Sachkundige: pratējam, mākuošam, tam dzīvuot šai vietā; kas neprata, nemācēja, ne dieniņas nedzīvuoja BW. 26003, l. tē̦vs bij liels gramatnieks un labs ve̦cuo valuodu pratējs Latvju Tauta XI, 1, 39. - Nebst pràts (s. dies) zu apr. issprestun, got. fraƥjan "verstehen", fraƥi "Verstand", frōƥs "verständig" u. a., vgl. Walde Vergl. Wrtb. II, 86. Der baltische Vokalismus weist am ehesten auf eine Wurzelform pret-: prot-, was gegen die Verbindung mit mir. rorathaig "er bemerkte" spricht, wenn das a in diesem ir. -rath- eine alte Kürze ist.

Avots: ME III, 377, 378

rim̃ša Karls.,

1) comm., "?": aizgājējs jau nav ne˙kāds rimša vai nepraša, kas savu pienākumu nepildīs RA.;

2) ein Nimmersatt
Ringmundshof, Vank.: zirgs tīrais rim̃ša, pastāvīgi ēd Jürg., Grawendahl, Erkul, Nötk.; rimsties nu, rim̃ša! N.-Peb.; jem., der viel (Schönberg) od. schnell (Smilten isst; in der Bed. 2 wohl aus "rīmša (aus rīma . rīša).

Avots: ME III, 526

samaņa: jums jau ir citādāka s. ("saprašana, izprašana") Frauenb. kam s. ("saprašana") Sonnaxt. tev nu gan vairs nav samaņas! AP., Saikava, Seyershof, Zvirgzdine. dzēre bez samaņas (= "tâ, ka pat nuojē̦ga par visu bija zudusi") Kaltenbr. izgāja man pa˙visam nuo samaņas (ich vergass), kur ... Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 429

samisle, = nesaprašana, die Verwirrung, das Nichtwissen: man tur bija samisle Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 686

saprast, tr., intr., verstehen, begreifen: valuodu, runu; cilvē̦ku. Sprw.: sapruot gan, bet nevar atbildēt RKr. VI, 708. kâ lai jūs sapruotu? Turg. Muižn. per. 151. te nav ne˙kā kuo nesaprast (nichts Unverständliches) LP. IV, 7. zvēla pa galvu tâ, lai sapruot V, 390. - Part. saprùotams, verständlich: sapruotama valuoda. Refl. -tiês,

1) verstehen, begreifen; eine Gelegenheit wahrnehmen, benutzen:
sapruoties (Var.: sapruot mani), neprašiņa, ka es tevis negribēju! BW. 1030;

2) einander verstehen:
lai mācītājs ar ļaudīm varē̦tu saprasties Kundziņš, Ve̦cais Stenders 36. Subst. saprašana,

a) das Verstehen;

b) der Verstand:
dieviņš duos saprašanu! RKr. VIII, 30. ar saprašanu var dabūt naudu, bet ne ar naudu saprašanu JK. II, 509; saprašanâs,

a) das Verstehen;

b) das gegenseitige Verstehen, das Einverständnis;
sapratẽjs, wer (eine Sache) versteht, begreift: muižnieks bij sapratējs, nuopietns zemkuopis Krišs Laksts 87.

Avots: ME II, 707

šàurs: šauriņas bikses Sonnaxt. šaûra? (= maza) saprašana Frauenb. Subst. šàurums: vainaciņu dare̦naju šaurumā, platumā BW. 5489, 1. Zur Etymologie vgl. auch FBR. X, 62 und Pedersen Studi balt. IV, 152 f.

Avots: EH II, 623

šļènderis ² , ‡

2) "nuolaidīgs, nevīžīgs cilvē̦ks; nepraša" Bers.

Avots: EH II, 645

II smūdzis,

1): "cilvē̦ks ar šķietami šauru saprašanu" (mit "ù" ) Sermus; "tumšs, neattīstīts, māņticīgs cilvē̦ks" (mit û ² ) Lems.; wohl mit s. I identisch;

2): uodu dzē̦lumi niezeja ... visi kasījās ... lâdē̦dami tuos nelietīguos smūdžus A. Upītis Laikmetu griežos I, 89.

Avots: EH II, 541

‡ ùļbete ² Warkl. n. FBR. XI, 123, comm., "nepraša, neattapīgs cilvē̦ks" (Schimpfname).

Avots: EH II, 713

vèicĩba C.,

1) die Gedeihlichkeit, Erspriesslichkeit
U.;

2) die Geschicktheit
Pūrs III, 55: neba mums tā prašana un veicība Alm. Kaislību varā 70.

Avots: ME IV, 522