Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'prauls' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'prauls' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
judrprauls
prauls
praûls (li. pjáulas, plur. pjaulaĩ PФB. LXVI, 229) Neuenb., Kl., Wolm., praûls 2 Karls., Līn., praulis Ekau, Selg., Manz. Post. I, 251, (mit aû) Trikaten,
1) praûlis Grosdohn, Arrasch, C., praûlis 2 Irmelau, MSil., Naud., Sessau, Annenburg, Treiden, Schibbenhof, Widdrisch, ein moderndes od. vermodertes Stück
Holz U.: Sprw. kur tik ze̦ltu duomājām, dažkārt praulu atradām. stabs būtu sapuvis par praulu A. XX, 550. skaidiena prauli RKr. VIII, 78. es pie viņa (Var.: ve̦ca) pieguluos kâ pie kāda praula ce̦lma BW. 15705, 7 var. vītuola prauls, vermodertes Weidenholz (als Zunder gebraucht) Bielenstein Holzb. 251;
2) verächtliche Bezeichnung für einen alten Menschen:
cietumā tevi ieliksim, tu ve̦cais prauls! Aps. kas tad šim vairs - ve̦cam praulam! Saul.;
3) ein Feuerbrand
U.; elles prauls (vgl. frz. tison d'enfer), ein Höllenbrand U.;
4) sarkani prauli U., Fernambuk oder Brasilienholz (in letzterer Bedeutung bei
U. auch das Demin. prauliņi). Aus *pļauls: zu pũt.
Avots: ME III, 379
1) praûlis Grosdohn, Arrasch, C., praûlis 2 Irmelau, MSil., Naud., Sessau, Annenburg, Treiden, Schibbenhof, Widdrisch, ein moderndes od. vermodertes Stück
Holz U.: Sprw. kur tik ze̦ltu duomājām, dažkārt praulu atradām. stabs būtu sapuvis par praulu A. XX, 550. skaidiena prauli RKr. VIII, 78. es pie viņa (Var.: ve̦ca) pieguluos kâ pie kāda praula ce̦lma BW. 15705, 7 var. vītuola prauls, vermodertes Weidenholz (als Zunder gebraucht) Bielenstein Holzb. 251;
2) verächtliche Bezeichnung für einen alten Menschen:
cietumā tevi ieliksim, tu ve̦cais prauls! Aps. kas tad šim vairs - ve̦cam praulam! Saul.;
3) ein Feuerbrand
U.; elles prauls (vgl. frz. tison d'enfer), ein Höllenbrand U.;
4) sarkani prauli U., Fernambuk oder Brasilienholz (in letzterer Bedeutung bei
U. auch das Demin. prauliņi). Aus *pļauls: zu pũt.
Avots: ME III, 379
Šķirkļa skaidrojumā (5)
actiņa
actiņa, Demin. von acs,
1) das Äuglein.
kur tu ņēmi tuo dziesmiņu, kas actiņas slapināja Ar. 23;
2) als Zärtlichkeitsausdruck:
mana actiņa; mans ačiņš Kand.; māsiņai, actiņai, galvā ruožu vaiņadziņš BW. 6041, 1;
3) uneigentl.:
a) pasaules actiņa, die Sonne,
b) Zündloch eines Gewehrs,
c) Bienenzelle,
d) augu actiņas, die Zellen der Pflanzen,
Kronw.,
e) actiņu prauls, das faule Mark des Baumes,
Biel. H. 190,
f) biezputrā actiņu ielikt, im Brei eine Vertiefung machen und darin die Zukost tun,
g) bezdelīgas actiņa, die Mehlprimel (Primula farinosa),
h) mazā a., Wiesennelke (Dianthus deltoides U.),
mazactiņa RKr. II, 70.
Avots: ME I, 9
1) das Äuglein.
kur tu ņēmi tuo dziesmiņu, kas actiņas slapināja Ar. 23;
2) als Zärtlichkeitsausdruck:
mana actiņa; mans ačiņš Kand.; māsiņai, actiņai, galvā ruožu vaiņadziņš BW. 6041, 1;
3) uneigentl.:
a) pasaules actiņa, die Sonne,
b) Zündloch eines Gewehrs,
c) Bienenzelle,
d) augu actiņas, die Zellen der Pflanzen,
Kronw.,
e) actiņu prauls, das faule Mark des Baumes,
Biel. H. 190,
f) biezputrā actiņu ielikt, im Brei eine Vertiefung machen und darin die Zukost tun,
g) bezdelīgas actiņa, die Mehlprimel (Primula farinosa),
h) mazā a., Wiesennelke (Dianthus deltoides U.),
mazactiņa RKr. II, 70.
Avots: ME I, 9
elle
el˜le, elne [Wessen], BW. 22277, LP. VI, 1, 541, [Le. Gr. 177], die Hölle: Sprw. uz elli kâ pa laipu. vai ellē, vai debesīs - kad tik pulkā! kad kungam darba trūkst, kad ellē muoku? Etn. III, 43. ej ellē mālus mīt, sagt man, wenn sich jemand ungefragt in die Rede mischt Etn. II, 63. kur ellē viņš ir? wo, zum Henker, ist er? U. elle pagale, elles prauls, elles gabals, elles (s)kruķis, ein Höllenbrand, elles strāķe, der Höllenpfuhl n. U. [Aus mnd. helle.]
Avots: ME I, 568
Avots: ME I, 568
sakurtēt
stabils
stablis,
1): "sauss prauls" Nautrēni; ‡
2) "stīvs, neveikls zirgs vai cilvē̦ks" Bērzgale. - stablis: stabļa für stabis: stabļa < stabja?
Avots: EH II, 567
1): "sauss prauls" Nautrēni; ‡
2) "stīvs, neveikls zirgs vai cilvē̦ks" Bērzgale. - stablis: stabļa für stabis: stabļa < stabja?
Avots: EH II, 567