Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pravīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pravīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

pravīt

pravît,

1): auch Dunika, Rutzau; zurechtmachen, remontieren
Frauenb.: p. ȩ̄kas: p. dūšu Frauenb., (ein wenig) Alkohol trinken; ‡

2) auf etwas achten (dass es in der erwünschten Weise geschehe):
kad salaulāja, tad līdzenieki tâ pravīja, ka lai ne˙viens neiet cauri pāŗam, lai labi dzīvuo Ramkau. ābuliņu prava sēt labākā zemē AP. skuju kuoki tiek pravīti cirst jaunā mēnesī ebenda. tâ jāpravī, ka strīpa netiek uz virsu cimdam (tad nav smuks) Seyershof. citreiz pravī (man zielt) pa ragu guovij; tur vairāk sāp ebenda. Refl. -tiês,

1): p. pa durēm laukā (sich schleunigst hinausbegeben)
Dunika; ‡

3) "?": "... dāmām priekšruoka", pravījās Žanis, uz suola kājās uzkāpis Veldre Dēli un meitas 35; ‡

4) "(uz)manīties" Salis: tâ nu pravies, ka nedabū pa kaklu!

Avots: EH II, 313

pravīt

pravît, zurechtstellen U. Refl. -tiês,

1) sich vorbereiten, sich zurechtmachen (z. B. für den Empfang von Gästen) Naud., sich zur Reise bereiten
Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 53;

2) sich stärken
Wid. Aus r. править.

Avots: ME III, 379

pravīties

‡ pravîtiês Dunika, = prāvuôtiês, prozessieren: p. līdz ķeizaram.

Avots: EH II, 313

sapravīt

sapravît, saprāvît Spr., tr., zurechtstellen, -legen, zurechtmachen: Kāns sapravīja garās ūsas Saul. I, 215, sapravīdams slapjās bikses Ver. II, 1202. es saprāvīju ratus Stari II, 262. visas lietas sapravījis, ka prieks redzēt! Naud. Refl. sapravîtiês, saprāvîtiês Spr., sich zurechtmachen, sich vorbereiten: viņš jau ir sapravījies, er hat sicli schon zur Reise bereitgemacht Mag. XIII, 2, 53. Ancis bija laisks baznīcē̦ns: labi, ja reiz par gadu tas varēja tik tāļu sapravīties! MWM. VI, 306.

Avots: ME III, 707

uzpravīt

uzpravît: u. (ausbessern, instand setzen) rijai jumtu Frauenb. caur šādiem gaisa satricinājumiem u. (verschaffen?) kādai izkaltušai draudzei auglīgu lietutiņu Blaum. Raksti VIII ⁴ (1937), 91. Refl. -tiês: vē̦rtāks saimnieks uzpravījās ("apkuopa sevi") ar; tad teica: "rau, tam ir dzelzu rati".

Avots: EH II, 731

uzpravīt

uzpravît, zurechtmachen (perfektiv): apģērbj, ieduod pīpi, naudu... un saka:"nu tu esi uzpravīts" Pas. IV, 145. izgāja ārā, lai varē̦tu pīpi uzpravīt (anzünden), juo nelaiķes tuvumā ar pīpēšanu nuodarbuoties neklājās Alm. Rud. 34. uzpravīt dūšu, einen Schnaps trinken. Refl. -tiês, sich zurechtmachen.

Avots: ME IV, 368

Šķirkļa skaidrojumā (1)

stenka

ste̦nka, die Schuld, das Schuldige: ste̦nku papravīt, eine Schuld bezahlen De̦glavs. savas ste̦nkas samaitāt. seinen Kredit verderben id. A. v. J. 1893, S. 147. Ješku var pieņemt katru brīdi uz savu ste̦nku ebenda.

Avots: ME III, 1062