uzpravīt

uzpravît, zurechtmachen (perfektiv): apģērbj, ieduod pīpi, naudu... un saka:"nu tu esi uzpravīts" Pas. IV, 145. izgāja ārā, lai varē̦tu pīpi uzpravīt (anzünden), juo nelaiķes tuvumā ar pīpēšanu nuodarbuoties neklājās Alm. Rud. 34. uzpravīt dūšu, einen Schnaps trinken. Refl. -tiês, sich zurechtmachen.

Avots: ME IV, 368


uzpravīt

uzpravît: u. (ausbessem, instand setzen) rijai jumtu Frauenb. caur šādiem gaisa satricinājumiem u. (verschaffen?) kādai izkaltušai draudzei auglīgu lietutiņu Blaum. Raksti VIII 4 (1937), 91. Refl. -tiês: vē̦rtāks saimnieks uzpravījās ("apkuopa sevi") ar; tad teica: "rau, tam ir dzelzu rati".

Avots: EH II, 731