priekšzīme
prìekšzìme, das Muster, Beispiel, Vorbild: Sprw. ļauna priekšzīme samaitā labas ierašas. priekšzīmi ņemties, sich ein Beispiel nehmen.
Avots: ME III, 398
Avots: ME III, 398
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'priekšzīme' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'priekšzīme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (6)
cītība
cìtība, der Eifer, die Strebsamkeit: krietni pilsuoņi derēja cītības un strādības priekšzīmei Vēr. II, 276.
Avots: ME I, 392
Avots: ME I, 392
iedaža
iedaža,
1): princim ... iešāvusēs ... jauna ie. prātā Janš. Līgava I, 395. gudra dēkle tev de̦vuse iedažu salūzušuos ratus iebraukt izlabuot Mežv˙ļ. II, 125. tā nebija mūsu pašu ie.; bet ... neapduomāts suolis, se̦kuojuot ... paziņu priekšzīmei Burtnieks 1934, S. 454; " ieradums, ieduoma" (mit iẽ ) Siuxt: sava ie. jau viņiem tur ir;
3): tur jau bija sava ie. Ramkau.
Avots: EH I, 508
1): princim ... iešāvusēs ... jauna ie. prātā Janš. Līgava I, 395. gudra dēkle tev de̦vuse iedažu salūzušuos ratus iebraukt izlabuot Mežv˙ļ. II, 125. tā nebija mūsu pašu ie.; bet ... neapduomāts suolis, se̦kuojuot ... paziņu priekšzīmei Burtnieks 1934, S. 454; " ieradums, ieduoma" (mit iẽ ) Siuxt: sava ie. jau viņiem tur ir;
3): tur jau bija sava ie. Ramkau.
Avots: EH I, 508
samaitāt
samàitât, tr.,
1) verderben, zerstören, beschädigen
U.: Sprw. samaitāt var ātri, sataisīt grūti. ļauni ļaudis samaitā labus. ļauna priekšzīme samaitā labas ieražas. puika varuot kādu dzelzsgabalu samaitāt Alm. Kaislību varā 127, tās samaitātu labību LP. VII, 293;
2) umbringen, töten:
viņš... saprata Lāčadē̦la nuolūkus un apņēmās viņu kaut kâ samaitāt Pas. II, 292. skrīveris draudējis viņas tē̦vu samaitāt Sadz. viļņi 17. Refl. -tiês,
1) verderben
(intr.): nav jābauda samaitājušies ēdieni SDP. VIII, 64, atslē̦ga bij samaitājusēs Krišs Laksts 20;
2) sich körperlich schweren Schaden tun, namentl. durch Überheben
U.;
3) sich schwer versündigen
U.
Avots: ME II, 679
1) verderben, zerstören, beschädigen
U.: Sprw. samaitāt var ātri, sataisīt grūti. ļauni ļaudis samaitā labus. ļauna priekšzīme samaitā labas ieražas. puika varuot kādu dzelzsgabalu samaitāt Alm. Kaislību varā 127, tās samaitātu labību LP. VII, 293;
2) umbringen, töten:
viņš... saprata Lāčadē̦la nuolūkus un apņēmās viņu kaut kâ samaitāt Pas. II, 292. skrīveris draudējis viņas tē̦vu samaitāt Sadz. viļņi 17. Refl. -tiês,
1) verderben
(intr.): nav jābauda samaitājušies ēdieni SDP. VIII, 64, atslē̦ga bij samaitājusēs Krišs Laksts 20;
2) sich körperlich schweren Schaden tun, namentl. durch Überheben
U.;
3) sich schwer versündigen
U.
Avots: ME II, 679
sekot
se̦kuôt, intr., folgen Wid.: mēs tev se̦kuosim uz pē̦dām, wir werden dir folgen, dicht hinter dir gehen. se̦kuot piemē̦ram, labai priekšzīmei. tādām... duomām se̦kuojuot A. XX, 245.
Avots: ME III, 815
Avots: ME III, 815
strādība
stràdĩba,
1) "?": ietaisīt labas strādības (Äcker?)
meža zemē Wenden;
2) die Arbeitsamkeit:
krietni pilsuoņi derēja cītības un strādības priekšzīmei Vēr. II, 276. strādības gars Klaust. 74.
Avots: ME IV, 1084
1) "?": ietaisīt labas strādības (Äcker?)
meža zemē Wenden;
2) die Arbeitsamkeit:
krietni pilsuoņi derēja cītības un strādības priekšzīmei Vēr. II, 276. strādības gars Klaust. 74.
Avots: ME IV, 1084
virsgans
vìrsgans, der Oberhirt (von Geistlichen): kas pienākuoties ganam pēc virsgana priekšzīmes A. v. J. 1899, S. 92. draudžu virsgans Evaņģ. gaisma v. J. 1905, S. 30. virsgans . . . salaulāja Vēr. II, 1098.
Avots: ME IV, 612
Avots: ME IV, 612