strādība

stràdĩba,

1) "?": ietaisīt labas strādības (Äcker?)
meža zemē Wenden;

2) die Arbeitsamkeit:
krietni pilsuoņi derēja cītības un strādības priekšzīmei Vēr. II, 276. strādības gars Klaust. 74.

Avots: ME IV, 1084