dvãlekts,
-s, [dvãlekte Desseln].
dvãlektis [Līn.,
dvãlikte Dunika],
dvãliktis [Stenden,
dvãlikts, -s, um Libau], auch
dvalikts [mit
ā?] Gramsd.,
[dvãlikts Dond., Wandsen],
eine Massbezeichnung, = 1/2 Lof Dond.,
1/3 Lof Mag. IV, 2, 114,
1/8, 1/12 Lof. mazais dvãliktis = 1/8 Lof. lielais dv. = 1/6 Lof [?] Telssen.
saimniece iebēre dvālekti linsē̦klu pe̦lnuos Dīcm. I, 63.
māte meitu izde̦vusi par putraimu dvālektīti (Var.:
dvalektiņu). [Annai me̦lnums dvālekšu dižumu BW. 35121.
pušpūre, dvālektis, tã kalpa tiesa 25774, 3.
Vgl. li. dvõlikis "мѣра хлѣба шесть гарнцев", dvoliktas "ein Sechstel Scheffel". Das e in le. dvālekt(i)s dürfte kurische Aussprache von i sein; vgl. auch dvīleksnis. Eigentlich wohl "ein Zwölftel"; mit ā (li. ō) für ī unter dem Einfluss von vienālika (li. vienólika) "?". Vgl. auch Bielenstein Holzb. 516.]Kļūdu labojums:
(li. vienólika "?" = (li. vienólika)?
Avots: ME I,
537