Paplašinātā meklēšana

ķipsanas Bliend. n. Etn. I, 20, = dradži, Abfälle von Fett. [Vgl. das echt le. cipsla.]

Avots: ME II, 383

šķipsna: auch AP., Ramkau, Saikava.

Avots: EH II, 637

šķipsna Wid., Bershof, Druw., Kurs., Nigr., W0lmarshof u. a., šķipsne U., Celm., Saikava, šķipsnis U., Dr., Sissegal, šķipsns Ermes, soviel man mit drei Fingern fassen kann U.; eine Strähne Dr.; eine Fitze Dr.; ein Weniges: tabākas šķipsnis Sissegal. uzbēra uz īkšķa nagu šķipsni tabākas MWM. iebēra... deviņas kājminu šķipsnīšus BW. I, S. 184. izplūci vienu spalvu šķipsnīti LP. IV, 196. matu šķipsna Kurs., Etn. IV, 70; Vēr. II, 1195; Blaum. Skal. ug. 53; Niedra Zemn. dēls 40. linu šķipsna Jürg. (hier neben miltu šķipsnis), Nigr. cik tad šis man tuo linu iedeva? tikai tādu šķipsnu, I nebij ne trīs auklas nuovīt Kurs. vērpiet... linus pa vienai šķipsniņai! BW. 6967. sasiet ar kaņe̦pāju šķipsni kaķē̦niem astes Libek Pūķis 41. pēdējuo labības šķipsni nuopļaut Pūrs II, 65. mazgā sasietas... labības šķipsnas Etn. III, 141. katrs gribēja duot ziedaļai pa šķipsnam (zâles) Iv. Kaija Iedz. gr. 17. širmja vietā ce̦purei vēl tikai divas sadriskātas šķipsnas karājas Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 480. sāls šķipsnīte Saikava. labu škipsnu naudas LP. VII, 58. dabūja krietnu šķipsnu naudas un drēbju Druw. Nebst šķipsta, šķipasts 2 šķipuosts, šķīpstiņš, šķīpsniņa zu li. skypata "ein kleines Stückchen, Bröckchen" (s. Bezzenberger Lit. Forsch. 170), r. щипáть "kneifen, zwicken, rupfen", čech. štipec "was man mit drei Fingern fasst" u. a. (s. Zubatý AfslPh. XVI, 415); vgl. auch Būga KSn. I, 291.

Avots: ME IV, 42, 43

‡ šķipsnains, strähnig: kupliem šķipsnainiem matiem Jauns. Raksti IV, 300. šķipsnainām ūsām A. Upītis Laikmetu griežos II, 43. šķipsnainā galva I, 106.

Avots: EH II, 637

‡ šķipsnene, ein gewisser Pilz (clavaria flava) Fr. Adamovičs.

Avots: EH II, 637

šķipsns (unter šķipsna ); auch Orellen.

Avots: EH II, 637

šķipsta: linu š. Behnen.

Avots: EH II, 637

šķipsta, šķipste L., U., šķipsts Grünh., Jakobshof, LKVv., šķipstelis B. Vēstn., = šķipsna; die Garnfitze, das Garngebinde U.: pilnu sauju rudzu bēru, pa šķipstam maguonīšu BW. 8058 var. ieber kādu šķipstu tējas! Grünh. pa šķipstiņam miltu LP. VI, 768. dzīpuoru šķipstiņas Alm. krietna naudas šķipsta B. Vēstn. zu šķipsna.

Avots: ME IV, 43

šķipstêt, -ẽju, in Fitzen winden L., U.

Avots: ME IV, 43

šķipsts: lini (auf dem Flachsfeld) ar lieluo liêtu šķipstuos kuopā sane̦sti; nav vienādi Seyershof.

Avots: EH II, 637

šķipsts, s. šķipsta.

Avots: ME IV, 43

‡ atkampt, weggreifen: viens suns atkampa uotram kaulu Wandsen. a. šķipsnu nuo linu gurkstes Dunika, OB.

Avots: EH I, 145

I blekte

1) eine Binsenflechte zur Herstellung der weichen Unterlage des Kummets
Katzd.;

2) die Flechte, der Klumpen, eine unförmlich zusammengeballte Masse:
liniem ir blektes, šķipsnas, kas nav vienādi izkultas Etn. III, 161. ja matuos tiek līpuoša viela, tad tie salīp blektē. vilnainas dzijas mazgajuot daudzkārt salīp blektē. sapuvis siens salipis blektē. mē̦sli tīrumā izārdīti lielām blektēm. uz mīkste papīra rakstuot tinte saiet blektē Lasd. Druw. Etn. II, 97. vāks rāda kaut+kuo; bet kuo, grūti izprast, - sagājis blektē A. XII, 233. mati savē̦lušies blektēs. siens sapelējis blektēs Druw.;

3) ein unsauberer Mensch
Mar. n. RKr. XV, 108. [Aus mnd. vlechte "Flechte".]

Avots: ME I, 313

‡ čipsnis Frauenb., = čipirksnis, šķipsnis.

Avots: EH I, 291

‡ II čipste Warkl. "šķipsna".

Avots: EH I, 291

gañdêt, [gàndêt ² Bers.], - ẽju, [gandât Schujen], tr., verderben: pīpi puikas ļuļķē̦dami gandējuši. Refl. tiês, schlecht werden, verderben (vom Heu Spr.): ja tuo nedaruot, tad lini zaudējuot savu labu šķipsnu un svaru, viņi gandējuoties Etn. IV, 101.

Avots: ME I, 599

II iekars, von der Garnwinde herabgenommenes Garn [Heidenfeld], Lasd. n. A. XI, 83; ["nuo vairākām šķipsnām sastāvuoša dzija" Geisterhof.].

Avots: ME II, 25

jê̦lkula, Langstroh: pirmuoreiz pieguļā jājuot zirgiem purnus apsvēpināja ar ugunskura apdedzinātu jē̦lkulas šķipsnu Etn. II, 102.

Avots: ME II, 112

[ķe̦pasti, das Pfeifenöl Meselau; ķe̦pasts, ein Mischmasch Tirs.; vgl. ķe̦pe̦sti. In Sehlenhof und Ipiķi gebrauche man ķe̦pasts od. ķe̦pastiņa in der Bed. von šķipsnis.]

Avots: ME II, 366

ķipis,

1): auch Lng. ("Kippe"),
Pilda, Siuxt, (ķips) Wessen, Demin. ķipelis Iw., Siuxt; dižu ķipi gaŗu kātu BW. 19579. nenesa (sc.: ūdentiņu) ne uozuola ķipītī 23093; pušpūres ķipis und sieka ķipis zum Messen und Tragen von Getreide und Mehl (Siuxt); sviesta ķipītis Siuxt, ein hölzernes Gefäss mit einem Deckel, in dem man ehemals Butter zum Markt transportierte.

Avots: EH I, 703

[II lâpsna ² Stuhrhof, lāpsna Bers., = šķipsna: l. tabakas.

Avots: ME II, 440

[lipiens "maza linu šķipsne, kas saslapināta vīšanai" Lautb., N. - Peb.]

Avots: ME II, 474

‡ lipsna Schujen "šķipsna".

Avots: EH I, 744

‡ ņupsna Frauenb., " = ‡ ļupsna, drēbju gabals": man pirkstam atgriêzta liela ņ. nuo mīkstuma; "šķipsna": vilnas, matu ņ.

Avots: EH II, 116

pãrtìeši (unter pãrtìešãm), ‡

2) "?": lakats galvā bij it kâ p. uzme̦sts: vienu ausi apslēpa, pār uotru karājās matu šķipsnas Brigadere Skarbos vējos 80.

Avots: EH XIII, 214

pašļukt, intr., hinunter-, heruntergleiten, -rutschen, ein wenig gleiten, rutschen: dažas šķipsnas bija pašļukušas nepamanītas A. XXI, 526. meitene bailīgi pašļūc uz priekšu JR. VII, 99. maisa gais pašļuka vaļā Ahs.

Avots: ME III, 115

pàsma ² [Kr.], pāsms,

1) [pàsms ² Golg., Stomersee, Bers., Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof], abgeteilte Fäden beim Aufscheren, [ein Gebinde von je 30 Fäden Bielenstein Holzb. 394, 40I], Fitze Garn St., [auch vom Haar]: gadījās arī tâ, ka me̦tu pietrūka un aude̦kls iznāca par pāri pāsmu šaurāks, nekâ sākumā bija nuoduomāts Jauns. pāsma jeb puosma sastav nuo trim dzijām Bērziņš. aude̦kla platumu rē ķina pēc pāsmiem Nerft n. A. XI, 84. Der šķiets, Weberkamm, besteht aus 30 Zähnen, das ist ein pāsms od. pāsma, und 10 Zähnen, das ist ein gaņģis U.; [pãsms "matu vai linu šķipsna" Bauske];

2) = puosms, das Stadium: sievieši ātrāk iziet savus īsākuos attīstīšanās pāsmus A. Xl, 492; [n. U. auch sonst pãsms für puosms. - Nebst li. põsmas "ein Gebinde beim Garn" aus slav. pasmo dass.].

Avots: ME III, 190

I pluka,

1) eine Wollzotte,
vilnas šķipsna Dond.;

2) Plur. plukas, was beim Flachsschwingen abfällt
Dond.: linus kulstuot atkrīt daudz pluku. Zu plukt 2.

Avots: ME III, 355

raût (li. ráuti "raufen", aruss. рути "трогать"), raûju (ačech. ruju "reisse") od. (dial.) raûnu, râvu, tr.,

1) reissen, ziehen, raufen; nehmen, raffen, stehlen; schleppen
U.: rauj viņu (tevi) ve̦lns, jupis, piķis, kuoks, kuociņš! hohl' ihn (dich) der Teufel, der Kuckuck! rauj tevi piķis ar visu tavu naudu! JK. III, 74. lai ve̦lns rautu tavu sirdi Biel. 1454, rauj tad viņu kuoks - neteikšu! LP. III, 77. Sprw.: kas dievam nede̦r, tuo ve̦lns nerauj. dievs duod devējam, ve̦lns rauj rāvējam (Gottes Segen dem Freigiebigen, des Teufels Fluch dem Habgierigen) Niedrīšu Vidvuds XX, 564. puķes, ziedus, zâli, riekstus raut, Blumen, Blüten, Gras, Nüsse pflücken, abreissen: lazdā kāpu riekstus raut (Var.: šķīt) BW. 5836, 3. ik rudeņus tautas jāja kâ pie lagzdas riekstus raut 14212. kuo nākat, sveši ļaudis, mūs[u] zemē ziedu raut? Biel. 841. linus raut Karls., C., Salisb., Wolm., Seyershof, Homelshof, N.-Peb., Treiden, Fossenberg, Nerft, Wirginalen, Flachs raufen. rāvējas (plūcejas) rauj (plūc) katra savu "baru" un sarautuos linus liek blāķīšuos Etn. III, 89. - Liekausis rāva ar tādu spē̦ku, ka uz˙reiz šķipsna zaru nuotrūka R. Sk. II, 142. raut ļaudis aiz kājām nuo gultas ārā JK. III, 74. es izrāju tautu dē̦lu...: cirtu pliķi guldamās, raun[u] aiz matiem ce̦ldamās BW. 21735 var. rausim tik kādam jē̦ram kaklu nuost (wollen wir ein Lamm schlachten)! Kaudz. M. 36. rauj kumuosu nuo mutes ārā. vīra māte... duod ar dūri stenderē, lai trūkstas malējiņa, lai rauj ātri dzirnaviņas (... möge schnell mahlen) BW. 23179. - kur tu tik daudz naudas rāvi? woher hast du soviel Geld? JK. V, 111. lai raunuot naudu, kur raudams Blaum, saimnieks, kas nuo citiem krāpa, rāva, cik tik varēja LP. VII, 923. kur tad tu tuo siļķi rāvi? A. XXI, 709. kur tādus zirgus un iejūgu rāvis? LP. IV, 119. kur saimnieks tik daiļu saimnieci rāva? MWM. VI, 786. rauj, kuo nagi ne̦s! Sassm., greif nach Möglichkeit zu! ādu pār acīm od. acis nuo pieres raut, gänzlich berauben: vilki ādu rauj pār acīm mums Krilova pasakas 88. tavu sliktu pasauli! rauj vai aci nuo pieres ārā Alm. Kaislību varā 25. tādi, kas uotram vai acis rāva nuo pieres ārā un ņema, kas vien bij nepiesiets Kleinb. - nedeva vairāk ne rauts Lubn., er gab auf keinen Fall mehr;

2) beim Lesenlernen aussprechen
Oppek. n. U.: rauj vārdus, sprich die Buchstaben aus! U.; rauj puskul, buchstabiere! U. valuodu raut, anfangen zu sprechen, sprechen lernen (von Kindern): lai tas jūsu krusta bē̦rns drīzi rāva valuodiņu (auf dass das Patenkind bald sprechen lerne) BW. 1475, 4. lai Jānītis drīzi auga, drīzi rāva valuodiņu 1654;

3) (mündlich) bekannt machen, publizieren, proklamieren
Lis.: mācītājs rāva visus, kam šuoziem skuolā jāiet. svētdien viņus pirmuo reizi rāva baznīcā, Sonntag wurden sie zum erstenmal aufgeboten;

4) raut visu galu nuo gala priekšā "aufzählen"
Celm.;

5) dziesmu (meldiju) raut (vaļā), (anfangen zu) singen:
putniņš rauj sabuozies savu meldiju Vēr. II, 1289. sienāzis rauj vaļā savu dziesmiņu JR. III, 58. tikkuo Pietuka Krustiņš sāka dziedāt, tad arī citi rāva līdz Kaudz. M. 101;

6) zibsnis raun N.-Schwanb., es blitzt:
kad zibsnis raun, tad saka: guns vien šķīst. Refl. -tiês,

1) einander ziehen;

2) zanken, streiten;

3) sich ziehen, zusammenziehen
U., geringer, weniger werden: guovij sāk piens rauties Plūd. LR. IV, 337. peršana pēc kalpuošanas laika bij drusku rāvusies Kaudz. M. 51. diena stipri rāvusies, ist kürzer geworden Sackenhausen;

4) zusammenfahren, sich fürchten, scheuen
U.: mužiks jau uz tuo vien iziet: vācietim . . . naudas diezgan . . . bet runā tu ar viņu pa latviski, tas tūdaļ raujas, zin: tas . . . zin, kuo lieta vē̦rta De̦glavs Rīga II, 1, 142. nuo nedarbiem rauties, vor Unarten zurückschrecken Celm.;

5) namentl. pušu rauties, zerreissen
(intr.) U.;

6) heftig arbeiten, sich abmühen, abplagen, "zūdīties" Wessen : tâ rūpējās un pūlējās mans tē̦vs, tâ rāvuos es pats Lautb. Luomi 140. ne dzē̦rājs, ne arī kāds tē̦rē̦tājs; strādājis un rāvies ar darbiem LP. VI, 191. ve̦lns rāvies nuo˙svīdis V, 371. tu krietni raujies MWM. VIII, 489, steidzamies, raunamies, mēs mazās malējiņas, jau lielās samalušas BW. 8079, 2 var. ik˙katram jāraujas gar māju darbiem, ābuoliņu savācuot Siliņš 5. mēs rāvāmies visu dienu nuo˙svīduši ar siena kŗaušanu Ahs. ļaudis rāvās pļavā ar sienu A. v. J. 1901, S. 24. vīri rāvās ar rudzu sēju MWM. VI, 637. rūķis ieraudzījis kūmiņu raujamies ar putniem Lapsa-Kūm. 81. sulaiņi raujas... slapjām mugurām sanākušuos apkalpuodami. pavalstnieki raujas caurām naktīm ve̦duot rudzus. tagad jāraujas ar darbu A. XXI, 165. gudrie dēli sākuši rauties ar darbiem: drīzi aruši, drīzi taisījuši puodus LP. VI, 368. Subst. raûšana, das Reissen, Ziehen, Raufen, Raffen: sievietēm nuo linu darbiem piekrīt tikai raušana Etn. III, 72. - uz sle̦pkavu darbiem un raušanu vien Lapsa-Kūm. 198; raûšanâs,

1) der Zank, Streit;

2) das Geringerwerden;

3) das Zurückschrecken, Zusammenfahren, die Furcht;

4) die Mühe, Arbeit, Plage;
râvums, die abgeschlossene Tätigkeit od. das Resultat des Reissens, Ziehens, Raufens, Raffens: linu, linu, bāleliņ, par rāvumu, ravējumu! VL.; râvẽjs,

1) wer reisst, zieht, rauft, rafft, der Zugreifer, ein alles an sich Reissender, der Dieb
LA.: kur mana ziediņu rāvējiņa? BW. 13256. tie (= suņi) rej māsas preciniekus, skaistu ruožu rāvējiņus 14420. Sprw.: dievs duod devējam, ve̦lns rauj rāvējam. rīkļu rāvējs, ein Gurgelreisser, Plünderer: žīds ir liels rīkļu rāvējs, plēš, kuo māk Ahs. viņš kļuva rīkļu rāvēju naguos C. T. R. I, 14; 2) der Teufel L., Ruj, n. U.: lai rāvējs (râvãjs PS.) paraun! hol' der Teufel! PS.;

3) (dvēseļu) rāvējiņš, der Tod, der Todesengel:
dievs sūta savu eņģeli "rāvējiņu" (nāvi) paziņuot, ka šī saulīte jāatstāj Infl. n. Etn.I, 25. tas bija dvēseļu rāvājiņš ebenda. ja mežā truokšņi dzirdami, rāvējiņš, nāve, par putniņu liduo dvēselei pakaļ LP. VII, 31. Nebst ravêt zu r. dial. рыть "трогать" (s. Potebnja PФB. IV, 191 f.), slav. rъvati "reissen, raufen", runo "Vliess", lat. ruere "aufreissen", an. rýja "(Wolle) ausreissen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 247 und germ. Lautges. 46, Persson Beitr. 287 f. und 774, Walde Vrgl. Wrtb. II, 351 f.

Avots: ME III, 490, 491

savilgt Erlaa, Golg., feucht werden: milti maisā savilguši Plm. siens gubā savildzis ebenda. visa labība savilgs U. b. 49, 36, savilgušās matu šķipsnas Saul. I, 12. savilgušas kabatas drāniņas Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 3.

Avots: ME III, 787

savirpinât, tr., zusammendrehen: sagriezis (savirpinājis) vārpas kušķuos LP. VI, 124. Refl. -tiês, sich zusammendrehen: katra matu šķipsna bij uz augšu savirpinājusēs A. v. J. 1893, S. 231.

Avots: ME III, 788

šipirkstis Wid., soviel man mit zwei Fingerspitzen fassen kann. Etwa dissimiliert aus *šķipirkstis (gen. s. *šķipirkšķa; vgl. šķipsnis)?

Avots: ME IV, 18

I sipsna Warkl. "= šķipsna": linu sipsna.

Avots: ME III, 842

skapsna: auch Gr.-Buschh., Heidenfeld; linu s. Saikava, Sonnaxt. skapsnu var sajemt divuos trijuos pirkstuos Sonnaxt. damest kādu skapsniņu sāls ebenda; "matu kušķis, dzijas šķipsna" Lubn.; "maza daļa nuo linu saujas vai kuodeļas" Meselau. mums vairs tik tāda skapsniņa vien ir palikuse pāri nuo visa meža AP.

Avots: EH II, 501

‡ skapstiņš Selb. "šķipsna": diegu. linu s.

Avots: EH II, 501

šķeriêns Nieder - Kurland, = šķipsna: linu, dziju (Dunika), matu šķeriens.

Avots: ME IV, 28

šķipasts,

1) "was zusammengeschaufelt wird"
Lis.;

2) "ein Weniges"
Widdrisch, Zögenhof; so viel man mit drei Fingern fassen kann U.;

3) Plur. šķipasti "kauta luopa sīkumi nuo iekšām" Lis. In der Bed. 2 zu šķipsna; in der Bed. 1 anscheinend zu šķipêt.

Avots: ME IV, 42

šķipuôsts Salisb., šķipuostiņš Ruhental, Wid, = šķipsna, šķipsta, soviel man mit den Fingerspitzen fassen kann.

Avots: ME IV, 43

šķipšķis, = šķipsna, šķipsta: nuo savas lapu tabākas... labu šķipšķi iebāza... pīpī Kr. Barona atmiņas 12.

Avots: ME IV, 43

šķīpsniņa U., (mit i ² ) Lubn., šķipsnīte ² Lubn., škīpstiņš U., šķīpuostiņš U., = šķipsna, šķipasts, eine kleine Handvoll, ein Weniges U.: šķīpstiņš sāls, Salz, soviel man mit drei Fingern fassen kann U.

Avots: ME IV, 48

šķīpsts, die Ritze Mag. XX, 3, 219. Wohl zur Wurzel von šķipsna (wozu Būga KSn. I, 291 auch ein li. skiepti "auftrennen" stellt) resp. (wenn mit ps aus bs) šķibît 1.

Avots: ME IV, 48

‡ šķirenains Salis "šķipsnains".

Avots: EH II, 637

šķirenis,

1): dzijas š. ("šķipsna") Salis.

Avots: EH II, 637

skupšķis, ‡

2) "šķipsna" Lubn.: liels s. naudas.

Avots: EH II, 516

skupsna: ein kleiner Fichtenwald Gr.-Buschh.; "ein junger Wald (auf einer Auhöhe)" Jürg.; matu vai zâļu s. ("šķipsna") Grawendahl.

Avots: EH II, 516

šķupsnis, = kušķis (labs šķupsnis naudas Bers.), pudurs, ein Büschel, ein abgeteilter Haufen Ar.; ein Weniges, soviel man leicht mit den Händen oder Fingern erfassen kann (šķ. siena, salmu, tabakas) Stomersee: pāra vietās redzēju nelielus priežu un egļu šķupsnīšus Latv., Festen. Wohi für *skupsnis (vgl. kupsnis, kupsa) mit dem šķ etwa von šķipsnis und zu an. skauf oder skúfr "Büschel, Quaste", ahd. scubil "Büschel, Haufen", got. skuft "Schopf" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 555).

Avots: ME IV, 55

slipsnis, ein Wenig, so viel man mit den Fingern fassen kann: vilnas slipsnis Br. 450. zvirbulis paķeŗ slipsni lūku Brīvzemnieks. Etwa (wenn mit ps aus bs ) zu slibinât? Oder vielmehr dissimilatorisch aus *snipsnis (zu snipšķis; zur Form vgl. šķipsnis)?

Avots: ME III, 933

I smèltne ² : "klijas; dažādas maliena atbiras" N.-Peb. n. Latv. Saule 1043; Abfall beim Grützemachen in der Mühle Erlaa: kad taisa putrāmus dzirnavās, tad tīk s. (mit el˜ ) Ramkau. cepe karašu nuo labās smel˜tnes AP. smalku smeltņu šķipsnis Sudr. E. Apsk. 1903, S. 222.

Avots: EH II, 536

I šuksnis: š. naudas, tabakas Hofzumberge; "linu sauja, matu šķipsna u. c." Gaiken.

Avots: EH II, 657

‡ šupsna Borchow "šķipsna, sauja": š. linu.

Avots: EH II, 657

‡ tuņ̃ķans Salis "kas šķipsnās savēlies" (z. B. ein Fuchs).

Avots: EH II, 703

župsnis (li. žiùpsnis "so viel man auf ein Mal fassen kann"),

1) so viel man mit 3 (2
Gramsden) Fingern fassen kann, ein Wenig Bauske, Dunika, Nigr.; "neliels klēpis" Erlaa, Wolmarshof: župsnis graudu Dunika. miltu župsnis ebenda. župsnis (eine Strähne) pakulu Bauske. pāra, trīs šķiedrus linu vai kaņepju sauc par župsni Nigr. iebēra... saujā župsni uogu Janš. Mežv. ļ. I, 67. bedrītēs iekaisīt pa župsnītim sē̦klu Līgava I, 453. piebērām župsni alauna Jauns. Baltā grām. I, 144;

2) eine kleine Baum- od. Strauchgruppe
A. - Laitzen, Erlaa. Zur Bildung vgl. šķipsnis. Zu an. gaupn "die hohle Hand, Handvoll" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 566.

Avots: ME IV, 832