Paplašinātā meklēšana

apuža (unter apuž): auch Orellen n. FBR. Xl, 3A, Salis, Seyershof.

Avots: EH I, 124

‡ luopuža Janš. Dzimtene III ² , 376, Līgava I, 384, = luopene 1.

Avots: EH I, 767

‡ papuža Kurmene "?": viegls, izvājējis kâ p.

Avots: EH XIII, 165

puža,

3): vulva PlKur.

Avots: EH II, 340

puža,

1) "vīstuoklis": iedzen pužu plintei stuobrā! Mar. n. RKr. XV, 132;

2) "ein ungewandtes, schiecht gekleidetes Weib,
kuža 2" Nigr.; "ein älteres, buses Weib" Saikava: čuža, čuta, puža, puža še atbrauca vakaruos; mūsu skaiste, mūsu daile, tā aizbrauca vedējuos BW. 18672;

3) (in der Kindersprache), der Hintere, die Scham
Ar.

Avots: ME III, 444

pužagas, Gras, Heu, Stroh, das man als Viehfutter zusammengesucht hat Wellig, W.-Livl. n. U.; pužagi, C) Überbleibsel beim Dreschen, Kaff U., Mag. XIII, 3, 58; feines Stroh U. Aus liv. pøzāg(ød) "Spreu"?

Avots: ME III, 444

pužags (s. unter pužagas): ein Nachbleibsel von Heu, Stroh, Reisig oder dgl.: man nav vair ne˙viens p., kuo zirgam duot ēst Salis. sagrābsti pa kūtsaugšu un ieduod guovīm kādus pužagus! Lems. pagrābsti pie žagariem kādus pužadziņus un ienes kuo kurināt! ebenda; pužagi Linden in Kurl., minderwertiges Korn, gemischt mit Unkrautsamen und Kaff (als Viehfutter).

Avots: EH II, 340

pužakas "unordentlich hingeworfene, zerknitterte Kleider u. a." N.-Peb.

Avots: ME III, 444

pužaks, ein Schossvoll; p. siena Fernigel; gehört wohl zu pužagas.

Avots: ME III, 444

rupuža: ein Schimpfname (mit -už-) Salgaln.

Avots: EH II, 386

rupuža "?": rupuža! tu man tur mieguo! Purap.

Avots: ME III, 563

apakša (aus apa-tjā > li. apačià), dial. apukša, apuša, apuža, apaška, apuška, Lok. apukšā Endzelin Pr. I, 33, das Untere, der untere Teil: kuo tu ņemsi: virsu, vai apakšu? LP. V, 105, was wirst du nehmen, das Obere oder Untere? bez apakšas kre̦klu šūt BW. 20452, 1. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101, von oben bis unten. kalna apakša apaugusi krūmiem, der Fuss des Berges ist mit Gebüsch bewachsen. bē̦rnu pirtī peŗuot, tam pa kāju apakšām (Fussohlen) vien situši BW., S. 178. Anders kāju apakša in: kaķis dabūjis sievai pa kāju apakšu atpakaļ atsprukt istabā, der Latze sei es gelungen, zwischen den Beinen des Weibes wieder ins Zimmer zurückzuschlüpfen LP. IV, 88. vakarā, tā ap saules apakšu LP. VI, 1015, abends, so beim Sonnenuntergang; svētīt saules apakšu LP. VII, 646, den Sonnenuntergang feiern; pa gaismas apakšu, vor Morgengrauen Grünh. nuolieciet jel ratiņu pa tuo pašu saules apakšu Dond., zur Zeit der Abenddämmerung. pa saules apakšām bē̦rnam, neļāva aizmigušam gulēt JK. VI, 21. Der Lok. apakšā "unten" als Adv. und nach einem Genit. als postpositive Präposition beliebt, veraltet apakšan: gultas apakšā, unter dem Bette. apakšā palikt, unterliegen, den Kürzeren ziehen, hintangesetzt werden: cik reiz viņi tev paliks apakšā, tik reiz tev pašam labums celsies LP. IV, 108. saimniece sūtījuse savu meitu arī pie akas vērpt, laine paliktu sērdienei apakšā LP. IV, 216. viņš negribēja ar savu biedri strīdēties un labāk palika apakšā A. XIII, 133.

Kļūdu labojums:
BW., S. 178 = BW. I, S. 178.

Avots: ME I, 73

apuž, apuža, für apakš, apakša Wolm., Alt-Ottenhof n. BW. 4087; Ermes n. Wohlfahrt BW. 9153.

Avots: ME I, 132

gàužs: auch (mit aû ² ) Salisb., ‡

4) schmerzhaft
(mit aû ² ) Salis: man tik gaužas kāju apužas. reiz es nuosaldēju īšķi, un tagad viņš vēl ir tāds gaužāks. ‡ Subst. gaužums, der Schmerz Salis: viņš sajūt tuo gaužumu, viņam sāp.

Avots: EH I, 388

mìeguôt, mìeguôtiês, Schläfrigkeit spüren; schlafen, schlummern: rupuža! tu man tur mieguo (guli) Plūd. LR. III, 227. viņš sācis mieguoties LP. VII, 619. - mieguôts, schläfrig Ahs.: [mieguotas acis].

Avots: ME II, 652

‡ puzags Salis, = pužags.

Avots: EH II, 340

vaga (li. vagà "Furche"),

1) die Furche:
vagu dzīt, eine Furche ziehn L., U. luopužas viņai ies klausīgi uz vagas Janš. Bandavā II, 131;

2) eine gerade Linie
L.; rakstu vaga L., eine Zeile. Der Anklang an mnd. vage ("Furche"?) dürfte zufällig sein. Am ehesten Rückbildung zu vagât (li. vagóti), das zu vadzis, apr. wagnis gehören dürfte. Anders (zu gr. ἀγή "Bruch" ) Osthoff Perf. 94.

Avots: ME IV, 431, 432

vakari,

1) vakari KatrE., = vakaraiņi: vakaruos jābrauc VL. n: U. čuža, ... puža še atbrauca vakaruos; mūsu skaiste̦... tā aizbrauca vedējuos BW. 18672, krustbē̦rna kāzās jāiet vakaruos Borchow;

2) s. vakars.

Avots: ME IV, 447

van̂tinât ^2,

1) in den Händen hin und her bewegen
Nigr.; "kādu priekšme̦tu ruokās muļinuot padarīt tuo netīru" Ahswikken: bē̦rns maizi pa ruokām vien vantina Nigr.;

2) "?": ja guovis gana uz plikas papuves, kur viņām nav kuo ēst, tad saka, ka guovis van̂tina ² N.-Bartau. Refl.-tiês, ohne Arbeit die Zeit verbringen, schiendern
Nigr.: jūs tanīs mājās vantināsities Janš. 18. abas . . . ilgi vantinuoties pa pavardu un ugunskuldu Janš. Čāp. 5. luopužas vantinās pa migu Dzimtene ² III, 378. vaļinieku palaidņi, kas bez darba vantinās apkārt Bandavā II, 93.

Avots: ME IV, 473