van̂tinât ^2,

1) in den Händen hin und her bewegen
Nigr.; "kādu priekšme̦tu ruokās muļinuot padarīt tuo netīru" Ahswikken: bē̦rns maizi pa ruokām vien vantina Nigr.;

2) "?": ja guovis gana uz plikas papuves, kur viņām nav kuo ēst, tad saka, ka guovis van̂tina ² N.-Bartau. Refl.-tiês, ohne Arbeit die Zeit verbringen, schiendern
Nigr.: jūs tanīs mājās vantināsities Janš. 18. abas . . . ilgi vantinuoties pa pavardu un ugunskuldu Janš. Čāp. 5. luopužas vantinās pa migu Dzimtene ² III, 378. vaļinieku palaidņi, kas bez darba vantinās apkārt Bandavā II, 93.

Avots: ME IV, 473

van̂tinât ² ,

1): ēdina un vantina kâ lelli pa savām netīrām ruokām Janš. Līgava II, 254. tuo nu spaida un vantina kâ kaķis peli 133.

Avots: EH II, 756