Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pucināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pucināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
apucināt
‡ apucinât
1) eine Weile (ein Kind) auf den Händen oder Füssen schaukeln:
a. bē̦rnu(s);
2) an solches Schaukeln gewöhnen
Bauske: bē̦rns tâ apucināts, ka grib, lai vienmē̦r tuo ucina.
Avots: EH I, 123
1) eine Weile (ein Kind) auf den Händen oder Füssen schaukeln:
a. bē̦rnu(s);
2) an solches Schaukeln gewöhnen
Bauske: bē̦rns tâ apucināts, ka grib, lai vienmē̦r tuo ucina.
Avots: EH I, 123
izpucināt
izpucinât, tr., Hunde hetzend vertreiben, verjagen: lai tik viņš te rādās, ar suni izpucināšu MWM. X, 91.
Avots: ME I, 785
Avots: ME I, 785
papucināt
pucināt
pucinât U., tr., fortjagen, forthetzen, (einen Hund auf jem.) aufhetzen Karls.: rīdi tuo burvi, pucini! A. XVI, 366. vilkatu pucina ar suņiem LP. VII, 864. meitām jāpucina suns Etn. II, 54. Aus dem Niederdeutschen (vgl. nd. anputsen "anhetzen" bei Falk-Torp 1528)?
Avots: ME III, 401
Avots: ME III, 401
sapucināt
uzpucināt
uzpucinât, (auf jem.) aufhetzen: uzpucināt kam suni. uzpucināja man lāci virsū Janš. Mežv. ļ. II, 482.
Avots: ME IV, 368
Avots: ME IV, 368
Šķirkļa skaidrojumā (1)
štuidīt
štuidît: "(pa)mudināt" Nigr., (prs. štuidu) Schönberg, "rīdīt, pucināt" Domopol, Meiran; "(etwas) machen lassen, aber dabei stören" (mit uî 2 ; prs. štuidīju) Schibbenhof; (be)lehren (einen, dem es nicht gefällt) Amboten, Schrunden; jem. ausfragen, was, wann und weshalb er etwas getan hat (prs. štuîdu 2 ) Alt-Autz.
Avots: EH II, 656
Avots: EH II, 656